"Mums jāapsver gudri veidi, kā izmantot svarīgo vīzu izsniegšanas instrumentu," teikts dokumentā, kurš pirms otrdien un trešdien Prāgā paredzētās sanāksmes izsūtīta pārējām dalībvalstīm.
Lai gan Berlīne un Parīze atzinusi, ka krievu iesniegtie vīzu pieprasījumi rūpīgi jāpārbauda, ņemot vērā drošības apsvērumus, dokumentā izteikts brīdinājums nenovērtēt par zemu "transformatīvo nozīmi", kāda piemītot iespējai paša acīm skatīt dzīvi demokrātijā.
"Tam jābūt atspoguļotam mūsu vīzu politikā, ļaujot cilvēkiem Eiropas Savienībā (ES) kontaktēt ar Krievijas pilsoņiem, kas nav saistīti ar Krievijas valdību," apgalvots dokumentā.
Francija un Vācija uzstāj uz pašreizējās kārtības saglabāšanu, kas ļauj ES ieceļot krievu studentiem, māksliniekiem, zinātniekiem un citiem speciālistiem, neatkarīgi no tā vai tiem Krievijā draud vajāšana.
Berlīne un Parīze noraida vispārējus vīzu izsniegšanas ierobežojumus, jo tie varot "atsvešināt nākamās krievu paaudzes".
Dokumentā tiek apgalvots, ka vīzu izsniegšanas aizliegums vairošot Krievijā nacionālistiskus un pret Eiropu vērstus noskaņojumus, jo krieviem piemītot tendence saliedēties ap savu līderi, kad tiem rodoties sajūta, ka kļuvuši par upuriem "rusofobisko spēku" ārējam uzbrukumam.
Vācijas un Francijas kopējās nostājas dokuments sagatavots, kā reakcija uz arvien intensīvākajām debatēm par to, vai krieviem vajadzētu ļaut ieceļot ES patīkamai brīvā laika pavadīšanai, kamēr Krievijas karaspēks turpina slepkavot ukraiņus.