Pēc 60% biļetenu saskaitīšanas Centrālā vēlēšanu komisija pirmdien paziņoja, ka sociāldemokrāti saņēmuši 45,2% balsu.
Otrajā vietā ar 20,2% lielu atbalstu ierindojusies labēji centriskā Nacionālā liberāļu partija (PNL). Trešo lielāko balsu skaitu saņēmusi tās sabiedrotā savienība "Glābiet Rumāniju" (USR), par kuru balsis atdevuši 9,3% vēlētāju.
PNL un USR ir paudušas atbalstu tam, lai tehnokrātu pagaidu valdības vadītājs Dačans Čološs turpina darbu. Čološs ir izteicis apņēmību turpināt strādāt, bet vēlas saglabāt neatkarību un solījis turpināt budžeta disciplīnas pasākumus.
Savukārt PSD, kas koalīciju varētu veidot ar Liberāļu un demokrātu aliansi (ALDE), vēlas, lai jauno valdību veidotu partijas līderis Liviu Dragneja.
Tomēr 54 gadus vecais Dragneja izcieš nosacītu cietumsodu par krāpšanu vēlēšanās, un 2001.gadā pieņemtais likums aizliedz krimināli sodītai personai ieņemt amatu valdībā.
Arī Rumānijas prezidents Klauss Johanniss ir atteicies premjera amatā apstiprināt personu ar tiesiskām problēmām. Šāda prezidenta pozīcija liegtu sociāldemokrātu līdera Viktora Pontas atgriešanos pie varas - viņu vēl atrodoties premjera amatā sāka tiesāt par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Rumānijas prezidents Johanniss pērn novembrī uzdeva valsts valdību veidot bijušajam Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāram Dačanam Čološam, kā arī paziņoja, ka tā būs tehnokrātu valdība, kas strādās gadu - līdz kārtējām parlamenta vēlēšanām.
Iepriekšējais premjerministrs Ponta atkāpās no amata pērn 4.novembrī, uzņemoties atbildību par traģisko ugunsgrēku naktsklubā Bukarestē, kurā gāja bojā 64 cilvēki. Viņš arī tiek tiesāts saistībā ar apsūdzībām korupcijā.
Rumānija, kas pievienojās Eiropas Savienībai (ES) 2007.gadā, ir viena no korumpētākajām bloka dalībvalstīm. Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" Korupcijas uztveres indeksā situācija Rumānijā novērtēta kā ceturtā sliktākā no 28 ES dalībvalstīm.
Tomēr Rumānijai ir izdevies savu indeksu nedaudz uzlabot, galvenokārt pateicoties nacionālā korupcijas apkarošanas dienesta DNA panāktajām aizturēšanām un korumpētu birokrātu un amatpersonu tiesāšanai.