Par to otrdien paziņoja Parīzes bīskapija. Mise, kuru vadīs Parīzes arhibīskaps Mišels Optī, būs maza mēroga, bīskapija apstiprināja. Tā notiks "sānu kapelā ar ierobežotu cilvēku skaitu acīmredzamu drošības apsvērumu dēļ," teikts paziņojumā.
Gaidāms, ka misē piedalīsies tikai 20 cilvēki, tostarp mācītāji un katedrāles darbinieki. Pasākumu tiešraidē varēs vērot Francijas televīzijā, tādējādi kristieši no visas Francijas varēs piedalīties misē, piebilda bīskapijā.
Datums misei izraudzīts par godu katedrāles altāra iesvētīšanas gadadienai, kas tiek atzīmēta 16.jūnijā.
Bīskapija gaida Francijas varasiestāžu atbildi, vai drīkst sabiedrībai atvērt katedrāles priekšā esošo atklāto telpu. Ja varasiestādes to atļaus, bīskapija varētu organizēt vakara lūgšanas šajā vietā. Tur arī varētu uzbūvēt pagaidu konstrukciju dievlūdzēju uzņemšanai, kamēr tiek atjaunota katedrāle.
Francijas prezidents Emanuels Makrons ir izsludinājis starptautisku arhitektu konkursu, kas, kā viņš pats izteicies, pieļauj Parīzes Dievmātes katedrāles smailes atjaunošanu "mūsdienīgā arhitektoniskā veidolā".
Restauratora Ežēna Violē le Dika XIX gadsimtā projektētā un būvētā 93 metrus augstā smaile sagāzās, kad aprīlī ugunsgrēka laikā liesmas iznīcināja katedrāles jumtu. Viduslaikos būvētā smaile gāja bojā jau 18.gadsimtā.
Makrons solījis, ka restaurācijas darbi tiks pabeigti piecu gadu laikā, lai gan vairāki eksperti norādījuši, ka tas ir pārāk ambiciozs mērķis.
Katedrālē 15.aprīļa vakarā izcēlās ugunsgrēks, kas nodarījis plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas.
Varasiestādes uzskata, ka ugunsgrēks izcēlies nejaušības rezultātā.