Viņa uzsvērusi, ka pašreizējos apstākļos neilgi pēc tam, kad Eiropas valstis spējušas izglābt Grieķiju no parādu krīzes, nevar ļaut Grieķijai nonākt haosā līdz ar robežas slēgšanu bēgļu plūsmas apturēšanai. Viņa uzsvēra, ka "nav jēgas domāt, ka es varu atrisināt šo jautājumu, vienpusēji slēdzot valsts robežu".
Grieķija ir kļuvusi par Eiropas tranzītvalsti simtiem tūkstošu migrantu un valstī aug sašutums par to, ka Austrija noteikusi vienas dienas maksimumu migrantu tranzītam un patvēruma pieteikumu izskatīšanai un četras Balkānu valstis Maķedonija, Serbija, Horvātija un Slovēnija padarīja stingrākus migrantu ierašanās nosacījumus. Šie apstākļi palielinājuši bēgļu sastrēgumu Grieķijā.
"Ir noticis tieši tas, no kā mēs baidījāmies. Šī valsts ir atstāta viena ar savām problēmām, bet mēs to nevaram pieļaut," pauda Vācijas kanclere.
Kā iespējamu risinājumu viņa minēja Eiropas Savienības ārējo robežu stingrāku kontrolēšanu ar NATO kuģu iesaisti, lai apturētu migrantu laivu plūsmu no Turcijas. Par šāda veida pasākumiem panākama vienošanās ES un Turcijas starpā.
Savukārt Vācijas atbildība šajā situācijā esot "nevis atrisināt šo problēmu uz citas valsts rēķina, bet gan kopā ar citām valstīm”.