"Ja ar vārdiem un darbiem var apšaubīt [starptautisko] tiesību nozīmi un robežu neaizskaramību, tad uzticība, protams, ir zaudēta," kanclere sacīja Vācijas parlamentā.
Kad NATO līderi tiksies Varšavā, "tas notiks fāzē, kurā drošības situācija Eiropā ir būtiski izmainījusies", norādīja Merkele, atgādinot arī par krīzēm Sīrijā, Irākā un Lībijā.
ASV vadītā alianse plāno pabeigt lielāko pārorganizēšanos kopš PSRS sabrukuma, lai stātos pretī revanšistiski noskaņotajai un neprognozējamai Krievijai, par kādu tā kļuvusi kopš 2014.gada Krimas aneksijas.
Merkele atzina, ka "Krievijas rīcība ir nopietni satraukusi mūsu austrumu sabiedrotos" un tiem ir nepieciešamas "skaidras garantijas" par savu drošību atbilstoši NATO 5.panta noteikumiem par kolektīvo drošību.
"Stratēģiskā savaldīšana un dialogs, skaidras saistības rīkoties solidāri ar mūsu alianses partneriem atbilstoši NATO līguma 5.punktam un dialogam pasniegta roka - tās nav pretrunīgas idejas, nē, tās tiešām ir nenodalāmas," viņa sacīja.
Ar karaspēka ātru pārvietošanu ārkārtas situācijās vien nepietiek, norādīja kanclere. "Aliansei ir vajadzīga spēcīgāka klātbūtne Baltijas valstīs un Polijā."
Sagaidāms, ka samitā Varšavā alianse vienosies par četru bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Katrā no tiem būs līdz 1000 karavīru.
"Vācija veiks būtisku ieguldījumu šajos pasākumos," viņa uzsvēra.
Vācijas bruņotie spēki būs vadībā vienā no šiem bataljoniem, kurā būs vairāki simti karavīru un kas bāzēsies Lietuvā.
"Tā," viņa sacīja, "savā būtībā ir aizsardzības koncepcija."