73 gadus vecais Bairū, kura vadītā Demokrātiskā alianse ("MoDem") ir Makrona centrisko partiju koalīcijas dalībniece, jau vairākus gadu desmitus ir labi pazīstams Francijas politikā. Viņa politiskā pieredze tiek uzskatīta par svarīgu, lai atjaunotu stabilitāti, jo nevienam politiskajam blokam Nacionālajā asamblejā nav vairākuma.
Līdzšinējā premjerministra Mišela Barnjē valdība krita pagājušajā nedēļā pēc neuzticības balsojuma, ko izraisīja strīdi par budžetu Nacionālajā asamblejā.
Makrons uzrunā tautai solīja palikt amatā līdz sava pilnvaru termiņa beigām 2027.gadā.
Makrona centristu aliansei parlamentā nav vairākuma, un Bairū kabinetam būs jāpaļaujas uz mērenajiem likumdevējiem no kreisajiem un labējiem. Sagaidāms, ka jaunajā valdībā darbosies arī daži konservatīvie.
Francija atrodas politiskā strupceļā kopš jūlijā notikušajām Nacionālās sapulces pirmstermiņa vēlēšanām, pēc kurām parlamenta apakšpalāta ir sašķelt trijos lielos blokos - kreisajos, centristos un labējos, no kuriem nevienam nav absolūtā vairākuma.
Bairū atbalstījis Makronu kopš viņa uzvaras prezidenta vēlēšanās 2017.gadā un vairākkārt tika minēts kā acīmredzamākais kandidāts premjera amatam. Bairū pats kandidēja prezidenta vēlēšanās 2002.gadā, 2007.gadā un 2012.gadā.
Februārī Bairū tika attaisnots septiņus gadus ilgušā lietā par krāpniecisku deputāta palīgu nodarbināšanu viņa pārstāvētajā partijā. Taču prokuratūra var vēl pārsūdzēt šo spriedumu.
Kad Makrons 2017.gadā stājās prezidenta amatā, viņš iecēla Bairū par tieslietu ministru, taču Bairū atkāpās no amata tajā pašā gadā, kad pret viņu tika ierosināta minētā lieta. Taču viņš palika svarīgs Makrona aizkulišu sabiedrotais. Attaisnošana pavēra iespēju viņam atgriezties valdībā.
Bairū būs sestais premjerministrs Makrona prezidentūru laikā, un katrs nākamais premjers amatā pavadījis arvien īsāku laiku. Ņemot vērā Nacionālās sapulces sastāvu, nav garantiju, ka Bairū noturēsies ilgāk par trim mēnešiem. Tik ilgu laiku amatā bija Barnjē.
Sociālistu līderis Olivjē Fo, kura pārstāvētā partija varētu noderēt Makronam nākamās valdības stabilitātes nodrošināšanai, trešdien paziņoja, ka iebilst pret Bairū iecelšanu premjerministra amatā, jo viņš iemiesotu līdzšinējās Makrona politikas kontinuitāti.
Bairū nemīl arī ietekmīgais Francijas eksprezidents Nikolā Sarkozī, kurš esot izteicies, ka vēlētos redzēts amatā jebkuru citu, tikai ne Bairū. Sarkozī pat esot svētdien ticies ar Makronu, lai darītu skaidru savu nostāju, atklāja informēts avots.
Cits avots izteicies, ka Sarkozī nevarot ciets Bairū. Naidīgums saistīts ar Bairū atbalstu sociālistam Fransuā Olandam 2012.gada prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kurā Bairū pats neiekļuva.
Bairū var lepoties ar garu un daudzveidīgu politisko karjeru, kurā viņš sadarbojies ar bijušajiem labējiem prezidentiem Valerī Žiskāru d'Estēnu un Žaku Širaku, bet 2012.gadā viņš atbalstīja sociālistu Olandu.
Bairū ir dienvidrietumu pilsētas Po mērs, sešu bērnu tēvs, praktizējošs katolis, bet arī nelokāms Francijas sekulārās sistēmas atbalstītājs. 2002.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā viņš ieguva nelāgu slavu, jo iesita pa seju bērnam, kurš mēģināja kaut ko izķeksēt no viņa kabatas. Vēlēšanās viņš ieguva mazāk nekā septiņus procentus balsu un tika izslēgts jau pirmajā kārtā.
Viņš ir arī sarakstījis Francijas karaļa Anrī IV biogrāfiju.