Francijas valdība iepriekš brīdināja, ka izmantos savas tiesības ārkārtējā situācijā rekvizēt naftas pārstrādes rūpnīcas un piespiest darbiniekus atgriezties darbā, piedraudot ar soda naudām un cietumsodiem tiem, kas atteiksies to darīt.
Trešdien valdība paziņoja, ka sāk šīs tiesības izmantot. Amatpersonas informēja, ka pirmie darbinieki tiks "rekvizēti" ASV kompānijas "Esso-Exxon-Mobil" degvielas noliktavā Francijas ziemeļrietumos un vietējā uzņēmuma "TotalEnergies" piederošā noliktavā valsts ziemeļaustrumos.
Streiki, kas tiek rīkoti, pieprasot atalgojuma palielināšanu, paralizējuši darbu sešās no septiņām Francijas naftas pārstrādes rūpnīcām, izraisot plašu degvielas deficītu.
Makrons intervijā televīzijas kanālam "France 2" brīdināja naftas kompāniju vadību, ka "ir svarīgi atkal sēsties pie galda un sarunāties", jo "mēs nevaram pieļaut valsts blokādi, ja daži cilvēki vienmēr grib iet tālāk arī tad, kad ir panākta vienošanās" starp uzņēmumu vadību un daļu arodbiedrību.
Galēji kreisi noskaņotā arodbiedrība CGT, kas trešo nedēļu vada streikus, otrdien paziņoja, ka jebkāda rekvizīcija būtu "lieka un nelikumīga", pieļaujot vēršanos tiesā.
Arodbiedrība vēlas panākt 10% algas pielikumu "TotalEnergies" ar atpakaļejošu datumu no 2022.gada 1.janvāra. CGT uzstāj, ka kompānijas vadība ir atteikusies piedalīties sarunās.
"TotalEnergies" trešdien paziņoja, ka tiksies ar visu arodbiedrību pārstāvjiem, lai gan iepriekš uzstāja, ka sarunas iespējamas tikai ar tiem, kas piekrīt blokādes pārtraukšanai. Lai gan kompānijas vadība atteicās no prasības izbeigt streiku pirms sākt sarunas par algām, tā joprojām uzstāj, ka pirms sarunām ir jāatsāk degvielas piegādes, kam nepiekrīt arodbiedrības.
Šī krīze norisinās apstākļos, kad palielinās enerģijas cenas un inflācija, bet "TotalEnergies" peļņas kāpums izraisījis plašu neapmierinātību.
Streiks varētu paplašināt atbalstu kreisi noskaņoto politisko partiju svētdien plānotajam mītiņam pret Makrona politiku un dzīves dārdzību.
Makrons plāno ziemā virzīt apstiprināšanai pensiju reformu, kas paredz pensionēšanās vecuma palielināšanu no 62 līdz 64 vai 65 gadiem. Vairāki Makrona sabiedrotie brīdinājuši, ka tas var izraisīt plašu pretestību sabiedrībā.