Nespējot vienoties ar valdību par algām un darba apstākļiem, streiku pieteikuši visi Anglijas jaunākie ārsti, kas jau absolvējuši mācību iestādes, ieguvuši praksi, bet vēl nav ieguvuši profesionālo kvalifikāciju.
Vecākie ārsti un medmāsas turpina strādāt arī streika laikā.
Mediķi šogad streikojuši jau vairākas reizes, bet šis ir pirmais streiks, kas skar arī slimnīcu neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības.
Streikot paredzēts no plkst.8 līdz plkst.17 (no plkst.10 līdz 19 pēc Latvijas laika).
Otrdien streikā piedalījās aptuveni 21 600 jaunāko ārstu jeb 78% no mediķiem, kuriem bija jāstrādā.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons nosodīja mediķu rīcību, bet sabiedrības atbalsts tai ir liels.
Laikraksta "The Times" jaunākā aptauja liecina, ka 52% respondentu nesaskaņu radīšanā vaino ministrus un tikai 9% vaino mediķu arodbiedrību, kas organizē streiku.
27% aptaujāto uzskata, ka pie esošās situācijas vainojamas abas puses.
Lielbritānijas Nacionālajā veselības aprūpes sistēmā (NHS) strādā 53 000 jaunāko ārstu. NHS, kas tika izveidota 1948.gadā un tiek finansēta no nodokļu maksātāju naudas, ir viena no sabiedrības visrespektētākajām institūcijām, nodrošinot lielākoties bezmaksas medicīnisko palīdzību.
Lai gan sistēma tika pasargāta no taupības pasākumu ietvaros realizētās finansējuma samazināšanas valsts pakalpojumu sniedzējiem, NHS tik un tā izjūt milzīgu finansiālo slogu, ko smagāku padara tādi faktori kā augošas ārstēšanas izmaksas un sabiedrības novecošanās.
Kamerona valdība apgalvo, ka jaunāko ārstu līgumus nepieciešams reformēt, lai nodrošinātu, ka pacientu aprūpe nedēļas nogalēs ir tikpat kvalitatīva kā darbadienās.
Mediķi savukārt sūdzas par finansējuma un darbinieku trūkumu.