Viņš norādīja, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm (ES) ir jāstiprina aizsardzības spējas un enerģētiskā neatkarība, kā arī stingri jāvēršas pret dezinformāciju.
Par aizsardzības spēju stiprināšanu Kariņš kā piemēru minēja Latviju, kas jau šobrīd velta 2,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai un ir konceptuāli lēmusi tuvāko gadu laikā aizsardzības finansējumu palielināt līdz 2,5% no IKP.
Runājot par enerģētisko neatkarību, Ministru prezidents uzsvēra, ka vairāku desmitgažu laikā izveidojusies atkarība no Krievijas energoresusrsiem Eiropai rada gan ģeopolitiskus riskus, gan klimata pārmaiņu riskus.
"Mazinot atkarību no Krievijas energoresursiem, mums ir divi ceļi, kā to izdarīt - vieglākais ceļš ir diversificēt energoresursu avotus, otrs, daudz sarežģītākais ceļš, ir ražot vairāk enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem. Mums kā politiskam spēkam ir jāiestājas par to, ka, mazinot atkarību no Krievijas energoresursiem, tas notiek, izmantojot abus šos ceļus," pauda Kariņš.
Jautājumā par cīņu pret dezinformāciju Kariņš akcentēja, ka Krievija ļoti aktīvi cenšas izplatīt visā pasaulē savu redzējumu. Piemēram, Āfrikā Krievija cenšas izplatīt stāstu, ka prognozētās pārtikas krīzes pamatā ir ES ieviestās sankcijas, tomēr tie ir meli, jo tās galvenais iemesls ir Krievijas īstenotais karš Ukrainā.
"Mums ir jānāk ar savu skaidrojumu un jāvēršas pret Krievijas meliem, mums ir jāslēdz Krievijas dezinformācijas kanāli," norādīja Kariņš, skaidrojot, ka Latvija ir slēgusi vairāk nekā 60 TV kanālus un vairāk nekā 100 interneta vietnes, kas izplatīja Krievijas dezinformāciju.
Tāpat, runājot par Krievijas sākto karu Ukrainā, Kariņš uzsvēra, ka vienīgais veids, kā atjaunot mieru un drošību Eiropā ir, panākot, ka Krievija zaudē šajā karā. "Tas ir mūsu interesēs, ka Krievija zaudē šo karu un Ukraina uzvar, jebkurš cits rezultāts nozīmēs, ka Krievija sadziedēs savus brūces, atjaunos savu armiju un tas būs tikai laika jautājums, kad tā atkal vērsīsies pret kādu no savām kaimiņvalstīm," atzīmēja premjers.
Viņš uzsvēra, ka tas ir panākams, atbalstot Ukrainu, sniedzot tai gan militāru, gan finansiālu atbalstu. Tāpat Kariņš aicināja Eiropas Tautas partiju paust skaidru atbalstu ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai. Tas ir būtiski ukraiņiem, kas šobrīd karo - redzēt šo gaismu tuneļa galā.
"Latvijai kļūšana par ES kandidātvalsti bija ļoti būtisks pavērsiens reformu īstenošanā, bet tas notika miera laikos. Tagad ir kara laiki, mēs nedrīkstam svārstīties," skaidroja Kariņš.
Tāpat, pēc Kariņa teiktā, Ukraina jāturpina atbalstīt, izolējot Krievijas ekonomiku. ES to dara ar sankciju palīdzību, tikko ir apstiprināta sestā sankciju pakotne, kas pamatā ir vērsta pret Krievijas naftas importu, lai liegtu Krievijai gūt ienākumus no energoresursu eksporta, par ko finansēt Krievijas kara mašīnu.
"Demokrātijām nav jābaidās no spēka - mums kā demokrātijām ir jābūt spēcīgām, jo mēs iestājamies par trim galvenajām mūsu kopīgajām vērtībām - brīvību, demokrātiju un likuma varu. Ukraiņi atdod dzīvības par vērtībām, kuras mēs visi aizstāvam. Mums ir jābūt stipriem, mums ir jābūt vienotiem, aizstāvot šīs vērtības. Mēs pārvarēsim ļaunumu, kas šobrīd ir pasaulē, ja mēs izturēsim, turēsimies kopā un kā politiskais spēks būsim stipri," uzrunas noslēgumā norādīja Kariņš.
Ministru prezidents Eiropas Tautas partijas kongresā tikās ar jaunievēlēto Eiropas Tautas partijas prezidentu Manfrēdu Vēberu, kā arī vairāku valstu un valdību vadītājiem, tostarp Moldovas prezidenti Maiju Sandu, pārrunājot drošības situāciju Eiropā, Krievijas īstenoto karu Ukrainā un atbalstu Ukrainai.