Jau otrdienas vakarā policija bija spiesta izmantot asaru gāzi un ūdensmetēju, lai likvidētu protestētāju patvaļīgi ierīkoto nometni vienā no Hamburgas parkiem. Sadursmēs pieci cilvēki tika ievainoti, un Vācijas otras lielākās pilsētas varasiestādes bažījas, ka sekos vēl lielākas nekārtības.
Tiek prognozēts, ka Hamburgā kopumā ieradīsies vairāk nekā 100 000 protestētāju, un kārtības uzturēšanā iesaistīti aptuveni 20 000 policistu, kuru rīcībā ir gan bruņumašīnas, gan helikopteri, gan novērošanas bezpilota lidaparāti.
Izveidots arī aizturēto izvietošanas centrs, kurā paredzētas vieta 400 cilvēkiem.
Samita priekšvakarā un tā laikā pieteiktas aptuveni 30 demonstrācijas, kuras rīko gan antiglobālisti, gan vides aizstāvji, gan arodbiedrības, gan reliģiskās organizācijas.
Tiek sagaidīts, ka vairums no protesta akcijām būs miermīlīgas, taču vairākas no tām rīko dažādu kreiso ekstrēmistu un anarhistu grupas, kas pazīstamas kā "melnais bloks" un jau iepriekš bieži iesaistījušās vardarbīgās sadursmēs ar kārtības sargiem un rīkojušas grautiņus.
Akcijas "Laipni lūgti ellē" rīkotājs Andreass Blehšmits paziņojis, ka tās moto ir "aicinājums uz cīņu", piebilstot, ka "G20 politika visā pasaulē ir atbildīga par tādiem ellišķīgiem apstākļiem kā bads, karš un klimata katastrofa".
Intervijā aģentūrai AFP Blehšmits pavēstīja, ka aktīvisti centīšoties bloķēt piekļuvi samita norises vietai un, kā parasti, "patur sev tiesības uz kareivīgu pretestību" policijai.
Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka tiesības uz miermīlīgām demonstrācijām tikšot ievērotas, taču norādījusi, ka "tie, kas izmanto vardarbību, ņirgājas par demokrātiju".
Hamburgas varasiestādes aizliegušas jebkādas demonstrācijas pilsētas centrā un gar maršrutu, kas savieno lidostu ar samita norises vietu, protesta akcijām ierādot vietu pieostas rajonos Sanktpauli un Altonā, kas atrodas nomaļus no G20 līderu pulcēšanās vietas.
Daļa aktīvistu solījusi izrādīt "pilsonisko nepakļaušanos" un ignorēt šo aizliegumu, jo varasiestādes esot Hamburgu pārvērtušas "cietoksnī", liedzot viņiem konstitucionālās tiesības uz pulcēšanos un demonstrācijām.
Tikmēr pilsēta paziņojusi, ka tā nav gatava riskēt ar valstu līderu, aptuveni 10 000 citu pasākuma delegātu un 5000 mediju pārstāvju drošību.
Pēdējo gadu laikā šādi lieli pasākumi tikuši rīkoti nomaļās vietās, taču Vācija loģistikas apsvērumu dēļ šoreiz izšķīrusies G20 galotņu sanāksmi atkal organizēt lielā pilsētā, kur ir gan liels konferenču komplekss, gan daudz viesnīcu.
Tas izsaucis bažas, ka varētu atkārtoties masu nekārtības, kādas tika pieredzētas 2001.gadā G8 samita laikā Dženovā vai 2015.gadā Frankfurtē jaunās Eiropas Centrālās bankas ēkas atklāšanas laikā.