Oficiālā finanšu glābšanas programmas pabeigšana nozīmē, ka valsts pirmo reizi pēdējos astoņos gados varēs aizņemties naudu atbilstoši tirgus cenām.
Pārdzīvojot milzīgo ekonomisko krīzi, Grieķija bija spiesta realizēt ļoti nozīmīgus taupības pasākumus. Tikai pēdējos gados valsts ekonomika atkal sākusi augt, lai gan tās kopapjoms tagad ir par 25% mazāks nekā pirms krīzes.
Associated Press uzsver, ka Grieķijas finanšu glābšanas programmas beigšana absolūti nenozīmē, ka ir zudušas problēmas 19 valstu eirozonai. Milzīgais Grieķijas un vēl lielākā apjomā Itālijas parāds joprojām ir liels drauds Eiropai, ar kuru nāksies rēķināties arī nākamajām paaudzēm.
Grieķijas valsts parāda kopapjoms pašlaik sasniedz 322 miljardus eiro, kas ir vairāk nekā 180% no gada ražošanas kopapjoma. 256,6 miljardus eiro valsts ir parādā kreditoriem no eirozonas un 32,1 miljardu eiro Starptautiskajam Valūtas fondam.
Starptautiskie finanšu uzraugi kontrolēs Grieķijas ekonomiku vēl vismaz līdz 2060. gadam, kad paredzēta pēdējā piešķirto aizdevumu atmaksāšana.
Grieķija vēlas panākt, ka daļa aizdevumu tiek norakstīti, taču Vācija pret to iebilst.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 21. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Neslāvs