Provizoriskie rezultāti pēc visu biļetenu saskaitīšanas liecina, ka Makrons ieguvis 58,5% balsu, bet Lepēna - 41,45% balsu.
Līdz ar to Makrona pārsvars ir būtiski mazāks nekā pirms pieciem gadiem, kad prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā viņš ieguva 66,1% balsu, bet Lepēna - 33,9% balsu.
Savukārt vēlēšanu pirmajā kārtā pirms divām nedēļām, kurā bija pavisam 12 kandidātu, Makrons saņēma 27,85% balsu, bet Lepēna - 23,15% balsu.
Svētdienas vakarā savā uzvaras runā Makrons atzina, ka daudzi vēlētāji par viņu balsojuši tāpēc, ka nav gribējuši, lai valsts galvas amatā nonāktu Lepēna.
Uzrunājot atbalstītājus pie Eifeļa torņa Parīzē, Makrons solīja apvienot sabiedrību, kurā ir "tik daudz šaubu, tik daudz šķelšanās".
"Neviens netiks atstāts ceļmalā," uzsvēra prezidents.
"Mums ir daudz darāmā, un karš Ukrainā mums atgādina, ka mēs ejam cauri traģiskiem laikiem, kad Francijai ir jāpanāk, lai tās balss tiek sadzirdēta," teica Makrons.
Savukārt Lepēna paziņoja, ka, lai gan zaudējusi vēlēšanās, savu rezultātu uzskata par spožu uzvaru. Lepēnas vadītajai Nacionālajai apvienībai līdz šim prezidenta vēlēšanās nebija izdevies gūt tik labus panākumus.
Makronu jau apsveikuši Eiropas Savienības (ES) līderi un Eiropas valstu līderi, paužot gandarījumu par viņa uzvaru.
"Esmu gandarīta, ka varam turpināt mūsu lielisko sadarbību," tviterī rakstījusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena. "Kopā mēs virzīsim uz priekšu Franciju un Eiropas Savienību."
"Mēs varam paļauties uz Franciju turpmākos piecus gadus," viņai piebalsojis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs Makrona pārvēlēšanu amatā nosaucis par "uzticības balsojumu Eiropai".
"Emanuela Makrona uzvara Francijas prezidenta vēlēšanās ir lieliskas ziņas visai Eiropai," pavēstījis arī Itālijas premjerministrs Mario Dragi.
"Francija ir viena no mūsu tuvākajām un svarīgākajām sabiedrotajām," tvītojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons. "Ceru uz turpmāko sadarbību jautājumos, kas ir svarīgi mūsu valstīm un pasaulei."