Viņš atzina, ka lielākās problēmas laikā, kad bija slēgtas valstu robežas, radīja aktīvo vielu iegāde.
"Pasaulē aktīvās vielas ražo četrās vietās - Ķīnā, Indijā, Spānijā un Itālijā. Bija periodi Eiropā, kad Spānija un Itālija bija aizslēgtas un arī no Āzijas aktīvās vielas nevarēja saņemt. Tādējādi bija, piemēram, rūpnīcas, kas var ražot medikamentus, bet faktiski to nevar, jo nav pieejamas aktīvās vielas. Šis ir identificēts kā viens no riskiem Eiropas Komisijas līmenī, un prognozēju, ka šis jautājums tuvākajā laikā tiks mērķtiecīgi risināts," teica Bolevics.
SIFFA vadītājs arī prognozēja, ka nākotnē Eiropa ražos arvien vairāk aktīvo vielu.
"Mēs kā eiropieši tikai iegūsim, ja Eiropā ražos vairāk aktīvo vielu uz vietas, nevis iepirks tās no valstīm pāri okeānam. Šī krīze uzmodelēja situāciju, ka mums faktiski bija medikamentu nepieejamība, kaut gan Eiropa, aiz Amerikas, jaunu medikamentu izgudrošanā ir pasaules centrs. Var droši teikt, ka Eiropā šobrīd atrodas vieni no pasaules gudrākajiem prātiem farmācijas nozarē, un Covid-19 iezīmēja riskus piegādes ķēdēs un aktīvo vielu komponentē. Eiropa noteikti no šīs krīzes tikai iegūs. Skaidrs, ka mēs atkopsimies un kļūsim tikai stiprāki," teica Bolevics.
Viņš arī minēja, ka Covid-19 krīze būtiski veicināja farmācijas nozares digitalizāciju.
"Lēmumu pieņemšana notiek straujāk, visas tikšanās reģionālajā un Eiropas līmenī tagad notiek digitālā vidē, tās notiek biežāk. Arī Latvijā tikšanās organizējam digitālajā vidē, lēmumu pieņemšana norit raitāk. Es domāju, ka nozare ir ļoti labi adaptējusies un jau iepriekš ir bijusi gatava šādam izaicinājumam. Farmācijas nozare ir starptautiska nozare, un mēs ļoti plaši izmantojam daudzveidīgus digitālos risinājumus. Krīze farmācijas nozares digitalizāciju ir tikai pastiprinājusi," stāstīja asociācijas direktors.