Vienošanās starp 27 ES dalībvalstīm, neiekļaujot Lielbritāniju, paredzēta, lai valstu valdībām nodrošinātu krietni spēcīgāku pasākumu kopumu gadījumā, ja Eiropas ekonomika saskaras ar būtiskiem satricinājumiem.
Reformas stiprinās Eiropas ekonomikas finanšu sistēmu, taču tajos nav ietvertas krietni plašākas vīzijas, tostarp eirozonas finanšu ministra iecelšana vai "Eiropas stila Starptautiskā Valūtas fonda (SVF)" izveide.
Reformas paredz Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pienākumu paplašināšanu un to varēs iedarbināt krietni agrāk nekā iepriekš, lai iejauktos grūtībās nonākušās ekonomikās.
Tāpat paredzēts izveidot Francijas atbalstīto eirozonas budžetu, tiesa, krietni ierobežotākā variantā. Francija eirozonas budžetu bija iecerējusi kā centrālo elementu reformās, taču gala variantā tas minēts tikai kā "budžeta instruments".
ES valstis mēnešiem ilgi bija izvērtējušas Francijas ierosinājumu eirozonā izveidot sava veida budžetu, kuru būtu iespējams izmantot krīžu vai ekonomisko satricinājumu gadījumos. Taču ES finanšu ministri pagājušajā nedēļā vienojās par šīs idejas krietni piezemētāku versiju, saistot to ar ES atbalstītu reformu veicināšanu, nevis paredzot kā palīdzību, lai pārciestu negaidītu ekonomikas lejupslīdi, kā bija iecerējuši francūži.
jautājums
NoASV