Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus
Rīgā +19 °C
Smidzinošs lietus
Trešdiena, 29. maijs
Raivis, Raivo, Maksis, Maksims

EP prasa nekavējoties atbrīvot Kremļa kritiķi Kara-Murzu

Eiropas Parlaments (EP) prasa nekavējoties atbrīvot Kremļa kritiķi Vladimiru Kara-Murzu, kuram Maskavas tiesa pirmdien piesprieda 25 gadu cietumsodu apsūdzībā par valsts nodevību un "nepatiesas informācijas" izplatīšanā par Krievijas sākto karu pret Ukrainu.

EP ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā stingri nosodīts Kara-Murzam piespriestais 25 gadu cietumsods un politiski motivētā tiesāšana par Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma kritiku un pieprasīts viņu nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Jānis Krastiņš.

Tādu pašu prasību viņi izvirza attiecībā uz Krievijas opozīcijas aktīvistu un 2021.gada Saharova balvas laureātu Alekseju Navaļniju, kurš joprojām atrodas soda izciešanas kolonijā, kā arī visiem pārējiem politieslodzītajiem Krievijā.

Atzīmējot, ka gan Kara-Murzas, gan Navaļnija veselības stāvoklis strauji pasliktinās sliktas izturēšanās un pienācīgas medicīniskās aprūpes trūkuma dēļ, EP deputāti nosoda Krievijas režīma cilvēktiesību pārkāpumu eskalāciju un nosoda valstī notiekošās represijas pret valdības kritiķiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un neatkarīgajiem žurnālistiem. 

EP arī aicina ANO Cilvēktiesību padomi nekavējoties izmeklēt politisko oponentu necilvēcīgo ieslodzīšanu, spīdzināšanu un slepkavības Krievijā.

EP deputāti mudina Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis nodrošināt humanitārās vīzas Krievijas disidentiem, kuriem draud politiska vajāšana. 

Turklāt EP deputāti vēlas, lai ES dalībvalstis ES Padomē pieņemtu stingras sankcijas pret Krievijas tiesnešiem, prokuroriem un citām personām, kas atbildīgas par patvaļīgu kriminālvajāšanu, apcietināšanu un spīdzināšanu politiski motivētos procesos.

Rezolūcija tika pieņemta ar 508 balsīm par, 14 pret un 31 deputātam atturoties.

LETA jau rakstīja, ka 41 gadu vecajam Kara-Murzam piespriesti septiņi gadi par "militārajiem viltojumiem", trīs gadi par dalību "nevēlamas organizācijas" darbībā un 18 gadi par "valsts nodevību". Ieslodzījums viņam būs jāaizvada stingra režīma kolonijā.

ANO augstākais cilvēktiesību komisārs Folkers Tirks aicinājis Krieviju nekavējoties atbrīvot Kara-Murzu, norādot, ka viņam piespriestais sods ir kārtējais trieciens likuma varai un Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai.

Savukārt Vašingtona paziņojusi, ka šis spriedums liecina par "represiju kampaņas eskalāciju" Krievijā.

Kara-Murzam ir arī Lielbritānijas pilsonība, un Londona jau pieprasījusi viņa tūlītēju atbrīvošanu.

Savukārt Vācija paudusi "nožēlu" par represiju "šokējošo līmeni".

Kara-Murza ir tuvs 2015.gadā noslepkavotā opozīcijas līdera Borisa Ņemcova un trimdā dzīvojošā Kremļa kritiķa Mihaila Hodorkovska līdzgaitnieks.

Kara-Murza gadiem centās pārliecināt ASV un Eiropas valstis pakļaut krievu amatpersonas individuālām sankcijām, un viņam bija liela loma tā dēvētā Magņitska likuma pieņemšanā.

Saskaņā ar šo likumu, ASV sankcijas tika vērstas pret tām krievu amatpersonām, kas bija atbildīgas par advokāta Sergeja Magņitska nāvi 2009.gadā Maskavas cietumā.

Kara-Murza tika aizturēts pagājušā gada aprīlī, pamatojoties uz apsūdzībām par "viltus ziņu" izplatīšanu un Krievijas armijas "diskreditēšanu". Šīs apsūdzības tika izvirzītas saistībā ar runu, ar ko Kara-Murza martā bija uzstājies ASV Arizonas pavalsts likumdevēju sapulcē.

Jau neilgi pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā Krievijā stājās spēkā kriminālkodeksa grozījumi, kas paredz līdz pat 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu un armijas "diskreditāciju".

Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.

Krievijā pat aizliegts pret Ukrainu uzsākto karu saukt par karu vai iebrukumu, vai jebkurā citā piemērotā vārdā. Visi mediji ir spiesti lietot Kremļa uzspiesto eifēmismu - "specoperācija".

Tiesa gan, totalitārā režīma propagandisti, kas jau labu laiku arī sākuši nekautrējoties runāt par karu, par to netiek sodīti.

Augustā Kara-Murza tika apsūdzēts arī par saistību ar "nevēlamu organizāciju". Šīs apsūdzības tika pamatotas ar to, ka viņš bija piedalījies konferencē par atbalstu Krievijas politieslodzītajiem.

Savukārt oktobrī opozicionāram tika izvirzītas apsūdzības "valsts nodevībā", pamatojoties uz viņa izteikumiem trijos ārvalstīs notikušos pasākumos.

Kara-Murza cieš no polineiropātijas, kuru izsaukuši divi viņa noindēšanas mēģinājumi 2015. un 2017.gadā.

Viņa veselības stāvoklis, atrodoties cietumā, ir pasliktinājies, un Kara-Murza vairākkārt juties tik slikti, ka nav varējis piedalīties tiesas sēdēs.

Lielākā daļa diktatora Putina kritiķu šobrīd jau atrodas ieslodzījumā vai ir bijuši spiesti pamest Krieviju.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits