Šāda reģistra izveide būšot pirmais solis, lai radītu starptautisku kompensācijas mehānismu Krievijas agresijas upuriem, nepieciešamības gadījumā izmantojot Krievijai piederošos īpašumus citās valstīs.
Šim reģistram jau pievienojušās vai izteikušas gatavību pievienoties 43 valstis un Eiropas Savienība. ASV, kas piedalījās samitā novērotāja statusā, arī izteikušas atbalstu reģistra izveidei.
Islandes premjerministre Katrīna Jakobsdotira, paziņojot par reģistra izveidi, teica, ka Eiropas Padome var spēlēt lielu lomu, lai nodrošinātu Krievijas atbildību par agresiju pret Ukrainu: "Reģistrs ir solis, lai panāktu, ka tiktu atbildēts par noziegumiem, kas izdarīti Krievijas brutālajā karā, tas ir arī stingrs vēstījums par atbalstu Ukrainai."
Eiropas Padomes ģenerālsekretāre Marija PejčinovičaBuriča uzsvēra, ka postījumu un nodarījumu reģistra izveide ir vēsturiska un ka tas ir viens no pirmajiem juridiski obligātajiem starptautiskajiem lēmumiem saukt Krieviju pie atbildības par tās nodarījumiem.
ES, ko samitā kā organizāciju pārstāvēja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, nodrošinās ievērojamu daļu no finansējuma, kas nepieciešams reģistra darbības sākšanai. Reģistra galvenais birojs atradīsies Hāgā, Nīderlandē, bet satelītbirojs – Ukrainā. Reģistrs sākotnēji izveidots uz triju gadu laikaposmu. Paredzams, ka tajā tiks apkopota informācija un kompensācijas pieprasījumi par postījumiem, zaudējumiem vai ievainojumiem, ko izraisījusi Krievijas agresija pret Ukrainu.
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals apsveicis reģistra izveidošanu un aicinājis citas valstis no visas pasaules tam pievienoties, tā izrādot atbalstu Krievijas saukšanai pie atbildības par karu pret Ukrainu. "Reģistrs ir svarīgs solis ceļā uz taisnīgumu un reparācijām Ukrainai un ukraiņiem, kas tik daudz pārcietuši šajā karā. Grūtais darbs sākas tagad – mums jānodrošina, ka reģistrs sāk darboties jau drīzumā, lai Krievijas agresijas upuri var iesniegt savus pieprasījumus."