Eiropas valstis, kuru pārstāvji nedēļas nogalē bija sapulcējušies britu premjerministra Kīra Stārmera rīkotajā sanāksmē Londonā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, paudušas apņēmību izstrādāt uguns pārtraukšanas plānu ar mērķi panākt ilgtspējīgu mieru Ukrainā, kurā iebrukusi Krievija. Lai šāds plāns būtu ilgtspējīgs, ir jābūt drošības garantijām Ukrainai, un visbūtiskāk esot, lai šādu garantiju sniegšanā piedalītos ASV, atsaucoties uz Eiropas valstu amatpersonu teikto, vēsta BBC.
Paredzams, ka par Eiropas drošību un atbalstu Ukrainai Eiropas Savienības valstu līderi šo ceturtdien spriedīs īpašā Eiropadomes sēdē, uz kuru uzaicināts arī V. Zelenskis. Taču jau tagad ir skaidrs, ka vismaz divu ES valstu līderi uzsvērs savu atšķirīgo nostāju par atbalstu Ukrainai. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico jau paziņojis, ka Slovākija pārtrauks sniegt militāro un finanšu atbalstu Ukrainai. Savukārt Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns nosūtījis vēstuli ES Padomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam, kurā norāda, ka ES dalībvalstu vidū pastāv stratēģiskas atšķirības pieejā Ukrainas jautājumam, kuras nevar pārvarēt. "Es mudinu nemēģināt vienoties par rakstisku paziņojumu Ukrainas jautājumā," vēstulē norāda V. Orbāns, draudot uzlikt veto šādam paziņojumam, kura pieņemšanai nepieciešams visu ES dalībvalstu atbalsts, vēsta EUObserver.com.
Spēks un garantijas
Pēc pasauli pagājušajā nedēļā šokējušajām ainām no Baltā nama, kurās ASV prezidents Donalds Tramps un viceprezidents Dž. D. Venss strostēja V. Zelenski par nepiekāpību centienos vienoties par karadarbības pārtraukšanu ar Krieviju, K. Stārmers un Francijas prezidents Emanuels Makrons cenšas aktivizēt Eiropas iesaistīšanu miera vienošanās panākšanā un mazināt domstarpības starp D. Trampa administrāciju un Ukrainas vadību.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 4. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00