Duda uzsvēra, ka Baltijas un Polijas valstu militārās kapacitātes, kā arī NATO klātbūtnes stiprināšana reģionā nav vērsta uz agresiju, bet gan vienīgi uz aizsardzību un potenciālā uzbrucēja atturēšanu.
Mums ir jāspēj būt ne tikai tādiem, lai spētu aizstāvēties, bet būt tādiem, lai nekāds uzbrukums nemaz nenotiktu," sacīja Duda, papildinot, ka paralēli NATO valstu militārās kapacitātes stiprināšanai, atbalsts Ukrainai neizsīks.
Arī Levits uzsvēra, ka Rietumu palīdzība Ukrainai kopš pērnā gada 24.februāra tikai palielinās, un neizskatās, ka valstis būtu gatavas šo līkni mainīt.
Tāpat Duda ar Levitu bija vienisprātis, ka ir svarīgi ne tikai stiprināt valstu militāro kapacitāti, bet arī pārvarēt ekonomikas krīzi, kura sākās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Duda pauda viedokli, ka pārskatāmā nākotnē gribētu redzēt izstrādātu vienošanos, kura varētu sniegt Ukrainai drošības garantijas. Tāpat Polija un citas valstis aktīvi strādā pie tā, lai Ukraina pēc iespējas ātrāk iestātos Eiropas Savienībā, jo Ukrainas sabiedrība ir skaidri norādījusi, ka nevēlas sevi asociēt ar austrumiem, bet gan rietumiem.
Jau vēstīts, ka Dudas vizītes otrajā dienā, 2.februārī, plkst.11.15 Latvijas un Polijas prezidenti aizvadīs diskusiju ar ekspertiem par Latvijas un Polijas sadarbības iespējām aktuālo izaicinājumu risināšanā.