Azerbaidžāna, ka ieguvusi Austrumeiropai atvēlēto vietu, pievienosies Gvatemalai, Marokai, Pakistānai un Togo, kuras no nākamā gada 1.janvāra uz diviem gadiem kļūs par Drošības padomes locekļiem.
Balsošana ANO Ģenerālajā asamblejā sākās pagājušajā piektdienā, kad arī tika ievēlētas četras pārējās valstis.
Slovēnija savu kandidatūru atsauca pēc 16.balsošanas kārtas, kurā to atbalstīja 77 ANO dalībvalstis, bet Azerbaidžāna saņēma 116 balsis.
17.balsošanas kārtā Baku, būdama vienīgā kandidāte, beidzot saņēma nepieciešamo divu trešdaļu atbalstu. Par Azerbaidžānu nobalsoja 155 valstis, taču 13 ANO dalībvalstis joprojām balsoja par Slovēniju.
Daudzi diplomāti uzskata, ka Slovēnijas neveiksmes iemesls ir tās dalība Eiropas Savienībā (ES). Šobrīd ANO Drošības padomē jau pārstāvētas četras ES dalībvalstis - Lielbritānija un Francija kā pastāvīgās locekles, kā arī Vācija un Portugāle.
"Jūs varat iedomāties mūsu izjūtas pēc 17 balsošanas kārtām," izteicās Azerbaidžānas ārlietu ministrs Elmars Mamadjarovs. "Atklāti runājot, manuprāt, jau bija sagaidāms, ka mēs tiksim ievēlēti." Viņš arī atzinīgi novērtēja Slovēnijas lēmumu atsaukt savu kandidatūru.
Tomēr Ļubļana paudusi neapmierinātību ar balsojuma rezultātu. "Mēs neatbalstām veidu, kādā tika izvesta šī kampaņa. Mēs neatbalstām veidu, kādā tika rīkotas šīs vēlēšanas," uzrunājot Ģenerālo asambleju paziņoja Slovēnijas ārlietu ministrs Samuels Žbogars. "Tomēr pašreizējie rezultāti runā paši par sevi, un šī sapulces atbalsts ir acīmredzams. Tāpēc es atsaucu mūsu kandidatūru." Ministrs gan sīkāk nepaskaidroja savas neapmierinātības iemeslu.
Minētās piecas valstis rotācijas kārtībā nomainīs Bosniju, Brazīliju, Gabonu, Libānu un Nigēriju, kuras Drošības padomi atstās 31.decembrī.
Kolumbija, Vācija, Indija, Portugāle un Dienvidāfrika, kas jau gadu bijušas Drošības padomes nepastāvīgo locekļu statusā, tiks nomainītas vēl pēc gada.
Bez desmit nepastāvīgajiem locekļiem ANO Drošības padomi veido arī pieci pastāvīgie locekļi - ASV, Lielbritānija, Francija, Ķīna un Krievija.