Saskaņā ar stratēģiskās komunikācijas uzņēmuma "FGS Global" aptauju gandrīz divas trešdaļas jeb 63% respondentu atzinuši, ka "labākie gadi ir aiz muguras", bet 77% uzskata, ka dzīve viņu valstī "nākamajai paaudzei būs grūtāka".
Aptaujas laikā pagājušā gada novembrī intervēti vairāk nekā 11 000 cilvēku 23 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
Šāds pesimistisks noskaņojums ir īpaši izplatīts Rietumeiropā un Centrāleiropā. Vairākums jeb 76% eiropiešu uzskata, ka demokrātija viņu valstī piedzīvo lejupslīdi.
Aptauja atklāj plaši izplatītas bažas par Eiropas demokrātiju stāvokli un valdību spēju risināt problēmas, tostarp panākt Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu, pārvarēt ekonomisko un ģeopolitisko nenoteiktību, kā arī pieaugošo spriedzi attiecībās ar Vašingtonu. Pat pirms ASV prezidents paziņoja, ka vēlas pārņemt savā kontrolē Grenlandi, lielākā daļa eiropiešu uzskatīja viņu par negatīvu spēku, kas kaitē mieram, viņu valstij un pasaules ekonomikai.
"Ir skaidrs, ka pesimisms ir ļoti, ļoti liels," atzina "FGS Global" vadītājs Kreigs Olivers, kas iepriekš strādājis par bijušā Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona padomnieku. Lai gan valdībām vajadzētu būt modrām pret šādu noskaņojumu, tās var arī mēģināt to izmantot, piebilda Olivers. "Vēsturiski tieši šādos brīžos, kad cilvēki ir pesimistiski, var notikt pārmaiņas un uzlabojumi."
Gandrīz visās aptaujātajās valstīs vairākums uzskata, ka viņu valsts ir uz nepareizā ceļa.
Kopumā 65% aptaujāto ES pilsoņu uzskata, ka viņu valsts virzās nepareizā virzienā, kamēr Latvijā šādās domās ir 52% aptaujāto. Visoptimistiskākie šajā ziņā ir dāņi, poļi un lietuvieši, starp kuriem to, kas atzinuši, ka valsts nedodas pareizā virzienā, ir attiecīgi tikai 48%, 46% un 38%.
Aptaujas rezultāti ir slikta ziņa vairumam valdību, jo atklāj zemu sabiedrības uzticību politiskajām sistēmām un skepsi par to spēju efektīvi darboties. Lūgti izvēlēties starp diviem pretējiem apgalvojumiem, vismaz puse respondentu teica, ka viņu valsts politiskā sistēma neatbilst pilsoņu vajadzībām un ir nepieciešama fundamentāla reforma.
Ziemeļvalstīs, kur kopumā valda mazāk pesimistiska noskaņa, rezultāti bija vispozitīvākie. Negatīvas atbildes visvairāk sniegtas Rumānijā (91%), Grieķijā (88%) un Bulgārijā (86%). Visās valstīs vidēji vairāk nekā 70% respondentu uzskata, ka viņiem ir "tiesības gaidīt vairāk no valdības".
Ņemot vērā daudzās problēmas, ar kurām saskaras kontinents, eiropieši vēlas, lai viņu līderi rīkotos un gatavotos. Uz jautājumu, vai viņi piekrīt, ka viņu valstij jābūt apņēmīgākai aizstāvēt savas nacionālās intereses, pat ja tas rada nesaskaņas ar citām valstīm, lielākā daļa jeb 71% atbildēja apstiprinoši.
Respondenti atbalstīja arī lielākas investīcijas Eiropas drošībā, 57% atbalstot lielākus aizsardzības izdevumus. Latvijā tam piekrituši 60% aptaujāto.
Lai gan aptauja veikta pirms pēdējā Trampa demarša, pieprasot Grenlandi, ASV prezidents jau tad tika uzskatīts par negatīvu spēku. Citas aptaujas liecina, ka Tramps Eiropā nav populārs pat starp labēji populistisko partiju atbalstītājiem, kurus viņš uzskata par sabiedrotajiem.
Aptuveni divas trešdaļas "FGS Global" aptaujas respondentu atzina, ka ir pesimistiski noskaņoti par Trampa ietekmi nākamajā gadā uz globālo ekonomiku (69%), mieru un drošību (64%) un viņu valsti (64%). Uz jautājumu, vai Tramps ir pelnījis Nobela Miera prēmiju, 77% atbildēja noraidoši.
"FGS Global" no 10. novembra līdz 23. novembrim aptaujāja 11 714 pieaugušos no 23 ES dalībvalstīm. Katrā no šīm valstīm intervēti vismaz 500 respondenti. Aptauja veikta Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Īrijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā.