Šķiršanās procedūrai, kuras laikā abām pusēm jāvienojas par tūkstošiem jautājumu, pēc plāna jānoslēdzas 2019. gada martā. Pagaidām nav skaidras pārliecības, vai Lielbritānija un ES spēs salāgot dažādās intereses.
Londonas nozīmētais pārstāvis Brexit sarunās Deivids Deiviss šodien ieradīsies Eiropas Komisijas ēkā Briselē, kur viņu uzņems ES sarunvedējs Mišels Barnjē.
Vēl aizvadītajā nedēļā nebija skaidrības, vai sarunu sākums nebūs jāpārceļ uz vēlāku laiku, ņemot vērā 8. jūnijā notikušo Apvienotās Karalistes parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu negaidīto rezultātu – premjerministres Terēzas Mejas vadītā Konservatīvā partija zaudēja absolūto vairākumu likumdevējā. Šī iemesla dēļ TMeja bija spiesta domāt par papildu balsu piesaistīšanu savai mazākuma valdībai, nevis par Brexit sarunām.
Nav skaidrs, kādus jautājumus pirmdien tikšanās laikā apspriedīs D. Deiviss un M. Barnjē. Vēl aizvadītās nedēļas otrajā pusē Londona nebija informējusi Briseli par savu pozīciju Brexit sarunās. Taču, visticamāk, vēlēšanu iznākums piespiedīs britu premjeri ieņemt samiernieciskāku nostāju sarunās ar Savienību. Iepriekš T. Meja uzstāja uz tā dēvēto "cieto" Brexit, kas nozīmētu Apvienotās Karalistes pilnīgu aiziešanu no ES vienotā tirgus, lai varētu iegrožot imigrāciju no ES dalībvalstīm.
Britu biznesa aprindas un daudzi likumdevēji vēlas, lai valsts arī pēc Brexit saglabātu tuvas ekonomiskās attiecības ar ES, kas Londonai nozīmētu pieņemt kompromisus jautājumā par imigrāciju. "ES var runāt tikai pēc tam, kad Lielbritānija būs nonākusi pie vienprātības, kā rīkoties. Bet tas notiks tikai pēc tam, kad britu politiķi atklāti pārrunās Brexit dilemmas," Eiropas Reformu centra direktora vietnieks Saimons Tilfords sacīja portālam CNN Money.
Meja ceturtdien ieradīsies Briselē, kur notiks vēl 28 ES dalībvalstu vadītāju sanāksme. Pirms tās Barnjē informēšot pārējos 27 dalībvalstu līderus par Brexit sarunu progresu, vēsta Īrijas sabiedriskais medijs RTE.
Briseles būtiskākā prioritāte sarunās ar Apvienoto Karalisti ir Britu salās dzīvojošo aptuveni 3,2 miljonu ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu (neskatoties uz valstisko piederību) tiesību garantēšana. ES bažījas, ka Lielbritānija varētu pieņemt likumus, kas apdraudētu daudzu eiropiešu turpmāko palikšanu valstī. Tāpat nav skaidrs, vai ES pilsoņiem pēc Brexit būs nodrošināta piekļuve veselības aprūpei un citiem pakalpojumiem.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 19. jūnija, avīzē Diena!