Divi karavīri gājuši bojā artilērijas apšaudē netālu no Novoluhanskes ciema, kas atrodas 50 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Doņeckas, teikts Zelenska biroja paziņojumā.
Atbilstoši pamiera nosacījumiem smagā bruņojuma izmantošana ir aizliegta.
Pēdējais uzbrukums nozīmē, ka Krievija zaudē kontroli pār promaskaviskajiem kaujiniekiem, paziņoja Zelenskis.
"Kliedzošais Minskas vienošanās pārkāpums - artilērijas izmantošana - norāda uz to, ka vismaz daļēji zaudēta kontrole pār algotņiem," teikts Zelenska paziņojumā.
Prezidents uzbrukumu raksturoja kā mēģinājumu torpedēt pēdējo miera sarunu raundu, kas trešdien atsākās Minskā.
"Ukrainas bruņotie spēki atbilstoši situācijai dos spēcīgu atbildi tiem, kas devuši šo pavēli," solīja prezidents.
Trešdien tikai dažas stundas pirms sarunu sākuma Ukrainas armija paziņoja, ka krituši trīs karavīri, apsūdzot promaskaviskos kaujiniekus smagā bruņojuma pielietošanā, kas atbilstoši pamiera nosacījumiem ir aizliegts.
Kopš Zelenska stāšanās amatā tā bija pirmā reize, kad uzbrukumā krituši tik daudzi Ukrainas karavīri.
Ceturtdien Zelenska preses sekretāre Jūlija Mendele sacīja, ka jaunā administrācija izstrādājusi jaunus priekšlikumus konflikta izbeigšanai.
Viņa sacīja, ka "ceļa karte" tiks prezentēta sarunvedēju sanāksmē Minskā 19. jūnijā.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
.
utt
Zeļenskis izmanto