Britiem zaudējot iespēju ietekmēt notiekošo ES un līdzšinējā ES motora –Vācijas un Francijas – sazobei mazinoties, tiek vairāk meklētas reģionālas pieejas dažādu ES problēmu risināšanā, kas balstītas vai nu vienādās interesēs un problēmās, vai līdzīgu politisko spēku nākšanā pie varas reģionā.
Ziņu aģentūras Bloomberg analītiķis Leonīds Beršidskis pauž viedokli, ka viens no pašreizējās ES (jau neņemot vērā Apvienoto Karalisti) interešu un politikas sadalījuma modeļiem ir dalībvalstu "pulcēšanās" trīs blokos.
Viens koncentrējas ap Vāciju un iekļauj Beniluksa valstis (Beļģija, Nīderlande, Luksemburga), Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Dānija) un Baltijas valstis. Vācijas kanclere Angela Merkele gan speciāli neveidojot šādu bloku, drīzāk šīs valstis vieno savā ziņā līdzīga ekonomiskā politika, visai stingra budžeta izdevumu veidošanas politika un vismaz kādu laiku arī tolerance pret imigrantiem.
Pagājušās nedēļas nogalē ciešāku sadarbību jaunā līmenī akcentēja ES dienvidvalstis. Līdz šim visai amorfais un galvenokārt tikai ekonomisko problēmu vienotais valstu grupējums mēģina kļūt par politisku veidojumu.
Taču visskaļākais un uzstājīgākais no blokiem pēdējā laikā ir tieši Višegradas jeb, kā to dēvē Bloomberg analītiķis, Austrumu bloks. Tas par sevi nepārprotami atgādināja Kriņicas ekonomikas forumā pagājušajā nedēļā, kura laikā notika arī Višegradas valstu – Čehijas, Ungārijas, Polijas, Slovākijas – līderu un parlamenta vadītāju tikšanās.
Par šīs grupas neformālo līderi kļuvis Ungārijas premjers Viktors Orbāns, kuram forumā piešķīra Gada cilvēka balvu.
Visu Jura Tihanova rakstu lasiet pirmdienas, 12. septembra laikrakstā Diena!