_Ekonomiskās nedienas un apjomīgi korupcijas skandāli, kuros iesaistītas augstas valsts amatpersonas un politiķi, izraisījuši nepieredzētu viļņošanos Brazīlijas sabiedrībā, kas ir zaudējusi ticību valsts institūcijām. Visā Brazīlijā notikuši plaši protesti, kuru dalībnieki prasījuši valsts prezidentes Dilmas Rusefas atkāpšanos.Aptuveni 3,5 miljoni cilvēku Brazīlijā 13. martā izgāja ielās, lai pieprasītu pārmaiņas milzīgajā valstī, kas stieg dziļā ekonomiskā un politiskā krīzē. Brazīlijā 16 gadus pie varas ir centriski kreisā Strādnieku partija, kuras dibinātājs Luiss Inasju Lula da Silva bija valsts galva no 2003. līdz 2011. gadam, kad par prezidenti ievēlēja viņa "politisko krustmeitu" - bijušo komunistu partizāni Rusefu.Brazīlijā vienkārši par Lulu dēvētā politiķa valdīšanas laikā un arī Rusefas pirmajos prezidentūras gados valsts piedzīvoja strauju ekonomikas izaugsmi, lielā mērā pateicoties augstajām naftas cenām un Ķīnas milzīgajam pieprasījumam, piemēram, pēc dzelzsrūdas un sojas pupiņām. No eksporta iegūtie miljardi tika ieguldīti sociālajās programmās, pateicoties kurām daudzi miljoni brazīliešu izrāpās no galējas nabadzības bedres.Tomēr līdz ar naftas cenu straujo kritumu un Ķīnas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos lejupslīdi piedzīvo arī Brazīlijas tautsaimniecība. Pērn valsts ekonomika saruka par 3,8%, kas bija sliktākais rādītājs kopš 1981. gada, savukārt inflācija - 10,7% - bija augstākā 12 gados, vēsta BBC. 2015. gada beigās bez darba bija 9% brazīliešu, bet ekonomisti prognozē, ka tuvākajos mēnešos tas pieaugs līdz divciparu skaitlim.Vēl viens iemesls, kādēļ brazīlieši izgāja ielās, ir plašā korupcija. Organizācijas Transparency International ik gadu veidotajā Korupcijas uztveres indeksā Brazīlija pērn 168 aplūkoto valstu vidū ierindojās 76. vietā. Pašlaik Brazīlijas tiesībsargājošās iestādes izmeklē divas apjomīgas korupcijas lietas.Vairāk lasiet laikraksta Diena piektdienas, 18.marta, numurā!
Virs Rusefas savelkas melni mākoņi
Pēc mazāk nekā četriem mēnešiem Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro atklās olimpiskās spēles, kuru rīkošanas tiesības brazīlieši ieguva 2009. gadā, kad Dienvidamerikas lielākā ekonomika varēja lepoties ar vienu no straujākajiem izaugsmes tempiem pasaulē. Pērn Brazīlijas ekonomika saruka par gandrīz četriem procentiem, iedragājot daudzu brazīliešu labklājību, piektdien vēsta laikraksts _Diena.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.