''Pašlaik ir izveidojies vakcīnu vakuums – gan sabiedrības veselības, gan arī politiskā nozīmē. Un tieši to ir vairāk nekā priecīgas aizpildīt Krievija un Ķīna,'' intervijā RFE/RL.org saka veselības eksperte Džūdija Tviga.
Covax projekts nepalīdz
Nav palīdzējis arī projekts Covax, ko 2020. gada aprīlī Pasaules Veselības organizācija (PVO) aizsāka kopā ar Eiropas Savienību (ES) un Franciju un kas paredz vakcīnu iepirkšanu un izplatīšanu vairāk nekā 180 pasaules valstīs.
Tā mērķis bija panākt, ka arī nabadzīgās valstis iegūst godīgu proporciju no pasaulē saražotajām Covid-19 vakcīnām.
Taču, kā intervijā Deutsche Welle atzīmē attīstības organizācijas One Vācijas nodaļas direktors Stefans Ekso-Kreišers, projekts nav saņēmis nepieciešamo atbalstu ne no bagātākajām valstīm, ne no farmācijas firmām. Gandrīz visas pirmās to realizētās vakcīnu piegādes ir bijušas tikai uz industrializētajām attīstītajām valstīm.
Taču Ekso-Kreišers uzsver, ka vakcīnu piegādāšana nabadzīgajām valstīm ir arī bagāto valstu interesēs: ''Ja mēs patiešām vēlamies tikt galā ar pandēmiju, cik ātri vien iespējams, mums jāsaprot, ka nesacenšamies cits ar citu, bet gan ar vīrusu. Šī nekoordinētā pieeja novedīs pie tā, ka pandēmija turpināsies ilgāk, nekā ja mēs pret to cīnītos kopā. Un tas ļoti daudz izmaksās pasaules ekonomikai un palielinās vīrusa mutācijas riskus.''
Asu kritiku pagājušajā nedēļā izpelnījās Kanāda, kas paziņoja, ka paņems sev pirmo daļu no Covax projektam piegādātajām vakcīnām, lai ātrāk nodrošinātu kanādiešu iespējas vakcinēties.
BBC atzīmē, ka Kanāda ir vienīgā no G7 valstīm, kas paziņojusi, ka paņems sev daļu no Covax piegādātajām vakcīnām, neskatoties uz to, ka Kanāda ir noslēgusi arī atsevišķus līgumus ar farmācijas kompānijām par 398 miljonu vakcīnas dozu piegādēm, kas ir vairāk, nekā nepieciešams, lai pietiktu visiem 37 miljoniem valsts iedzīvotāju.
Ģeopolitiskā dimensija
Atšķirīgu pieeju no ES un citām Rietumu demokrātijām, kas darījušas visu, lai steigšus uzpirktu sākotnēji saražotās vakcīnu dozas sev, izvēlējušās Krievija un Ķīna. Tās savas valsts uzņēmumu saražotās vakcīnas ātri un ar lielu publicitāti izplata visās valstīs, kam radušās problēmas ar vakcīnu piegādēm no rietumvalstīm. Un jautājumi par šo vakcīnu drošumu un efektivitāti palikuši otršķirīgi valstu cīņā nodrošināt sev vakcīnu dozas.
The Washington Post raksta, ka ir skaidri redzama Ķīnas un Krievijas pozicionēšanās izmantot šo situāciju savās interesēs, lai paplašinātu savu politisko un ekonomisko ietekmi pasaulē.
ASV domnīcas Council of Foreign Relations pētnieks Deivids Fidlers laikrakstam uzsvēris, ka ''tas rada ģeopolitiskus murgus ASV, jo mēs nepiedalāmies šajā spēlē''. Šajā ziņā pandēmija ģeometriskā progresijā mazina ASV ietekmi pasaulē. Turklāt ASV nepievienojās arī Covax iniciatīvai. Tikmēr Ķīna slēdz līgumus par vakcīnu piegādēm reģionos, kuros tā līdz šim par ietekmi cīnījusies ar ASV: Dienvidamerikā, Dienvidaustrumāzijā, Tuvajos Austrumos. Meksikai tā piedāvājusi miljarda ASV dolāru kredītu vakcīnas iegādei.
Zviedru laikraksts Dagens Nyheter aicina ņemt vērā ģeopolitisko dimensiju: ''Ja ES un ASV tagad neuzņemsies atbildību, Pekina un Maskava izmantos jebkuru ''caurumu'' vakcīnu diplomātijā, lai panāktu citu valstu atkarību no tām un izpušķotu savu autoritāro sistēmu tēlu.''