Pastiprinoties vardarbībai pret cilvēkiem, kuri pēdējo nedēļu laikā Irānā piedalījušies protestos, kas no vērstiem pret valdības ekonomikas politiku pārauga aicinājumos mainīt valstī valdošo režīmu, ASV prezidents Donalds Tramps piedraudējis, ka tie, kuri vainojami protestētāju nāvē vai vardarbīgā rīcībā pret viņiem, «samaksās ļoti augstu cenu», vēsta ziņu aģentūra Associated Press. Viņš paziņoja reportieriem, ka ASV administrācija pašlaik gaida informāciju par Irānas drošības spēku nogalināto protestētāju skaitu, lai izlemtu, kā atbilstoši reaģēt.
ASV bāzētā organizācija Human Rights Activists News Agency paziņojusi, ka apkopojusi informāciju par vismaz 2571 sadursmēs starp protestētājiem un drošības spēkiem dzīvību zaudējušo – tas ievērojami pārsniedz dzīvību zaudējušo skaitu jebkuros citos protestos Irānā pēdējās desmitgadēs un atsauc atmiņā haosu, kas saistīts ar islāma revolūciju valstī 1979. gadā.
Irānas tiesu varas vadītājs Golams Hoseins Mohseni-Edžeji Irānas valsts televīzijā pārraidītā vēstījumā vakar paziņoja, ka tiks sāktas ātras tiesas prāvas un tūlītējas aizturēto eksekūcijas.
Nepieredzētas represijas
Human Rights Activists News Agency paziņoja, ka 2403 no protestu laikā dzīvību zaudējušajiem bija protestētāji, bet 147 – ar valdību vai drošības iestādēm saistītie. Nogalināto vidū bijuši 12 bērni un deviņi civiliedzīvotāji, kuri nemaz neesot piedalījušies protestos. Vairāk nekā 18 100 cilvēki aizturēti. Human Rights Activists News Agency pārstāve Skailara Tompsone intervijā Associated Press paziņoja, ka dzīvību zaudējušo skaits šajos protestos divu nedēļu laikā jau četras reizes pārsniedzis dzīvību zaudējušo skaitu mēnešiem ilgajos 2022. gada protestos pret Mahsas Amini nonāvēšanu. «Tas ir šausminoši, bet mēs domājam, ka mūsu aprēķini vēl ir pieticīgi un nonāvēto skaits pieaugs,» teica S. Tompsone.
Raidsabiedrība BBC vēsta, ka Irānas varasiestādes informējušas viena no pagājušajā nedēļā aizturētajiem – 26 gadus vecā Erfana Soltani – tuviniekus, ka viņam tiks izpildīts nāvessods. Kurdu cilvēktiesību organizācijas Hengaw pārstāve Avjera Šekhi intervijā BBC Radio 4 teica, ka Erfana māsa, būdama juriste, centusies panākt iesaistīšanos brāļa lietas izskatīšanā, taču viņai varasiestādes atbildējušas, ka nekāda lieta neeksistējot. Erfanam kopš aizturēšanas nebija atļauts tikties ar tuviniekiem. «Viņš ir vienkārši cilvēks, kurš iestājas pret pašreizējo situāciju Irānā. Tagad viņš ir saņēmis nāves spriedumu par sava viedokļa paušanu. Man ir bažas, ka sekos daudz līdzīgu gadījumu. Līdzšinējos protestos tika pieredzēta asa apspiešana, bet ne tik skarba kā pašlaik. Mēs nekad neesam pieredzējuši masu nonāvēšanu tādos apjomos lielajās pilsētās kā Teherānā. Uzskatām, ka Irānas valdība šo visu dara, lai cilvēkos izplatītu bailes, lai kontrolētu iedzīvotājus, nepieļaujot tālākus protestus,» pauda A. Šekhi.
Aculiecinieki no Irānas vakar vēstīja, ka Teherānas centrā vērojama liela drošības spēku koncentrācija un maz redzami iedzīvotāji. BBC vēsta, ka, pēc visa spriežot, masu protesti ir beigušies. Drošības spēki saglabājuši lojalitāti režīmam un izpildījuši rīkojumus šaut uz līdzpilsoņiem ielās. Cilvēki Irānā ir nobažījušies, kas sekos tālāk, tajā skaitā par iespējamu ASV triecienu.
«Mani klienti runā par Trampa rekciju, apspriežot, vai viņš plāno militāru triecienu pret Islāma republiku. Es gan nedomāju, ka Trampam vai kādai citai ārvalstij rūp irāņu intereses,» Associated Press citē veikalnieka Mahmuda teikto.
Tramps sola sankcijas
D. Tramps ir paziņojis, ka ASV piemēros 25% tarifu valstīm, kas sadarbojas ar Irānu. Taču eksperti pauž skepsi, kā šis rīkojums tiks piemērots, piemēram, Ķīnai, kura iepērk lielāko daļu Irānas eksportētās naftas. D. Tramps ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu pērn rudenī vienojās izsludināt pamieru savstarpējā tirdzniecības karā un aprīlī tikties samitā Pekinā.
D. Tramps pēdējo 10 dienu laikā vairākkārt piedraudējis spert ļoti stingrus soļus pret Irānu, ja tās režīms nepārtrauks vardarbību pret protestētājiem. Otrdien ierakstā internetvietnē Truth Social viņš aicināja irāņus turpināt protestus un solīja, ka «palīdzība jau ir ceļā», nekonkretizējot, kāda tā būs, raksta ziņu aģentūra AFP.
«Neviens nezina, ko prezidents Tramps darīs, izņemot prezidentu Trampu. Pasaule var turpināt gaidīt un minēt,» mediju pārstāvjiem paziņoja Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita.
Mediju aptaujātie ASV prezidenta administrācijas pārstāvji apgalvo, ka D. Tramps «nopietni apsver» militārus triecienus pa Irānu, bet neesot pieņēmis galīgo lēmumu, vēsta laikraksts New York Times. Padomnieki esot iepazīstinājuši D. Trampu ar potenciālo triecienu mērķu sarakstu, to skaitā esot arī nemilitāri objekti Teherānā un tādi, kas saistīti ar protestu apspiešanā iesaistītajiem Irānas drošības spēkiem. Taču atsevišķas Irānas bruņoto spēku un drošības spēku bāzes izvietotas blīvi apdzīvotās teritorijās, tāpēc triecieni pa tām var izraisīt daudzu civiliedzīvotāju bojāeju. Pastāv arī bažas, ka militāra iejaukšanās no ārvalstīm var vēl vairāk saliedēt režīma atbalstītājus.