Viduslaikos cilvēki komētas parādīšanos debesīs lielākoties uzskatīja par ļaunu vēsti nesošu zīmi. Rakstnieces Tūves Jānsones radītajā Mumintrollīšu ielejā komētas parādīšanās liek mainīt attieksmi citam pret citu un ikdienas dzīvi. Savukārt trešdien gaidāmais notikums var palīdzēt izzināt agrīno Saules sistēmu, iegūt vairāk informācijas par pašu komētu uzbūvi un to, vai komētas tiešām nogādājušas uz Zemes dzīvības aizsākumu.
Orbītā ap Sauli rotējošais ledus, putekļu, akmens un sasalušo gāzu maisījuma debesu ķermenis netraucēts gaidīja miljardiem gadu, līdz 1969. gadā to atklāja Kijevas Astronomiskās observatorijas zinātnieks Kļims Čurjumovs, kurš analizēja zinātnieces Svetlanas Gerasimenko Alma-Atas (tagad Almati Kazahstānā) Astrofizikas institūtā uzņemtos citas komētas attēlus. Fotoplates stūrī viņš pamanīja objektu, kas pēc tā pārvietošanās trajektoriju izpētes izrādījās vēl neatklāta komēta, vēsta The Sudney Morning Herald.
Jaunatklātā komēta ieguva oficiālo nosaukumu 67P/Čurjumovs/Gerasimenko, ko nereti saīsina ar 67P/C-G.
Astoņdesmitajos gados Zemei pietuvojās Haleja komēta, kuru pētīt kosmiskos aparātus nosūtīja PSRS, Japāna un Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA). Iegūtā informācija par komētas uzbūvi un izcelšanos ieintriģēja zinātniekus.
2014. gada 2. martā EKA no Kuru kosmodroma Francijas aizjūras reģionā Gviānā Dienvidamerikā nosūtīja izplatījumā kosmisko aparātu Rosetta. Raķetes palaišanu kā goda viesi vēroja arī abi komētas 67P atklājēji. Rosetta sastāv no zondes un nolaižamā aparāta Philae. Šo aparātu nosaukumi saistīti ar Ēģipti. Tur savulaik atrastais Rozetas akmens, kurā trīs rakstībās bija iecirsts viens un tas pats teksts, ļāva izprast ēģiptiešu hieroglifu jēgu. Savukārt File ir sala Nīlā. Tajā tika atrasts obelisks ar hieroglifiem, kuros zinātnieki atpazina vārdus Ptolemajs un Kleopatra.
Misijas mērķis ir mēģināt "atšifrēt", kāda bijusi Saules sistēma vēl pirms planētu izveidošanās.
Visu rakstu Mīkstā nosēšanās uz komētas lasiet pirmdienas, 10. novembra, laikrakstā Diena!