Par Šulcu savas balsis atdevuši 387 eiroparlamentārieši, un viņš ievēlēts jau pirmajā balsošanas kārtā.
No EP prezidenta tiek sagaidīta neitrāla nostāja, un viņam jāpārstāv visa parlamenta intereses. Daudzi EP prezidenta pienākumi ir reprezentatīvi.
EP prezidents pārrauga parlamenta darbu, tā iestādes un plenārsēdes. Priekšsēdētājs reprezentē parlamentu, kā arī Eiropadomes samitu sākumā pauž EP viedokli par sanāksmes darba kārtību. Tāpat EP priekšsēdētājs paraksta Eiropas Savienības (ES) budžetu un kopā ar ES Padomes prezidentu paraksta likumdošanas aktus.
Vienošanās par jauno EP prezidentu bija panākta jau aizkulisēs un šodienas balsojums nenesa nekādus pārsteigumus. Uz EP prezidenta posteni pretendēja arī EP deputāte no Lielbritānijas Diāna Volisa, kas pārstāv Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības frakciju, kā arī Nirdžs Deva no Lielbritānijas, kurš pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu frakciju. Par Volisu nobalsoja 141 deputāts, bet par Devu - 142.
EP prezidentu ievēl uz pusi no kopējā parlamenta sasaukuma termiņa.
No Latvijas ievēlētie eiroparlamentārieši iepriekš pauda neviennozīmīgu viedokli par Šulcu, gan izceļot viņa kā politiķa spējas, gan norādot uz viņa pretrunīgo personību.
Plašāku atpazīstamību Šulcs iemantoja 2003.gadā, kad toreizējais Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni pielīdzināja viņu nacistu koncentrācijas nometnes uzraugam. Neilgi pēc tam viņš kļuva par Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses frakcijas priekšsēdētāju.
Pērn Šulcs asi kritizēja nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) iekļaušanu trešajā premjera Valda Dombrovska (V) valdībā.
Kā EU Observer atzina avots sociālistu rindās, Šulcs nav "ārkārtīgi populārs" savā frakcijā. Jo īpaši EP deputāti no mazākām bloka dalībvalstīm pārmet viņam pārāk lielas uzmanības pievēršanu deputātiem no Francijas un Vācijas.
Līdz ar Šulca apstiprināšanu EP prezidenta amatā, atbrīvojas sociālistu frakcijas priekšsēdētāja amats, uz ko visreālākās izredzes ir austriešu EP deputātam Hannesam Svobodam.