Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Lepena vēlas pārvākties uz Elizejas pili

Galēji labējā Eiroparlamenta (EP) deputāte Marina Lepena oficiāli paziņojusi, ka kandidēs 2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanās, lai sacenstos ar pašreizējo valsts vadītāju sociālistu Fransuā Olandu. "Esmu kandidāts, kas aizstāvēs patiesību. Es nepārdošu melus Francijas pilsoņiem," viņa pirmdienas vakarā sacīja tiešraidē populārajā televīzijas kanālā TF1. 

Eiroskeptiskās partijas Nacionālā fronte (NF) līdere Lepena pēdējos gados ievērojami pieaudzējusi savu popularitāti, izmantojot Francijas iedzīvotāju neapmierinātību ar pašreizējās sociālistu valdības nespēju atdzīvināt valsts stagnējošo ekonomiku un bailes pēc valstī notikušajiem teroristu uzbrukumiem, kuros NF vaino arī Eiropas Savienības (ES) imigrācijas politiku. 


Globālisti pret patriotiem

Nākamās Francijas prezidenta vēlēšanas norisināsies pēc nedaudz vairāk kā gada – 2017. gada aprīlī un maijā. Tajās galvenie favorīti bez NF virzītās Lepenas būs pašreizējais prezidents Fransuā Olands, kurš cer tikt pārvēlēts uz vēl vienu piecu gadu pilnvaru termiņu, un eksprezidenta Nikolā Sarkozī vadītās konservatīvās Republikāņu partijas kandidāts. 

Republikāņi savu kandidātu startam prezidenta vēlēšanās izraudzīsies novembrī. Varaskārais Sarkozī neslēpj, ka vēlētos atgriezties Elizejas pilī, no kuras viņam bija jāizvācas pēc zaudējuma Olandam 2012. gada prezidenta vēlēšanās. Tomēr pagaidām partijas atbalstītāju vidū nedaudz lielāka piekrišana esot bijušajam ārlietu ministram Alēnam Žipē.  

Lepena definējusi, ka gaidāmajā cīņā par Elizejas pili "globālisti" (tā viņa dēvē tradicionālās centriski kreisās un labējās partijas) stāsies pretī "patriotiem" jeb viņas vadītajai NF.  

Viņa kandidēja arī 2012. gadā notikušajās prezidenta vēlēšanās, pirmajā kārtā saņemot 17,9% jeb 6,4 miljonu vēlētāju balsis, kas viņu ierindoja aiz Olanda un Sarkozī. Viņas tēvam, NF dibinātājam Žanam Marī Lepenam 2002. gada prezidenta vēlēšanās pietika ar 4,8 miljoniem balsu (16,8%), lai iekļūtu otrajā balsojuma kārtā, kur viņš pārliecinoši piekāpās Žakam Širakam. 

Zaudētu otrajā kārtā 

Pēdējos gados NF baudījusi labus rezultātus vēlēšanās. 2014. gada EP vēlēšanās galēji labējais spēks saņēma gandrīz 25% balsu, apsteidzot Sarkozī vadīto partiju, kas toreiz vēl saucās Tautas kustības savienība, un Sociālistu partiju. 

Pagājušā gada decembrī notikušo reģionālo vēlēšanu pirmajā kārtā NF apsteidza republikāņus un sociālistus, bet Lepena un viņas māsasmeita Mariona Marešāla-Lepena ieguva lielāko balsu skaitu reģionos, kur viņas cīnījās par vadītāja krēslu. Pēc pirmās kārtas Sociālistu partijas kandidāti vairākos reģionos atsauca savu kandidatūru, aicinot vēlētājus otrajā kārtā balsot par Republikāņu partiju un nepieļaut NF panākumus. 

Šāda taktika attaisnojās, jo Lepenas partija nepārņēma varu nevienā no Francijas 13 reģioniem, lai gan saņēma 6,8 miljonus balsu, kas bija par 800 tūkstošiem vairāk nekā pirmajā kārtā. Pēc NF sakāves Lepena apsūdzēja republikāņus un sociālistus vēlētāju iebiedēšanā un manipulēšanā.  

Socioloģiskās aptaujas liecina, ka Lepena uzvarētu vai būtu vismaz otrā hipotētiskajā Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, kurā viņai sīvāko konkurenci sagādātu vai nu Sarkozī, vai Žipē, kā arī Olands, kuram būtu vismazākās izredzes iekļūt otrajā kārtā. 

Visu Ulda Ķezbera rakstu Lepena vēlas pārvākties uz Elizejas pili lasiet trešdienas, 10. februāra laikrakstā Diena

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ukrainā nogalināts krievu ģenerālis

Ukrainā nogalināts Krievijas armijas ģenerālmajors Pāvels Kļimenko, ceturtdien raidsabiedrības BBC krievu redakcijai apstiprināja Kļimenko radinieks.

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits