Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Gagarina lidojumam kosmosā - pusgadsimts

«Laižam,» 1961. gada 12. aprīļa rītā pirms padomju kosmiskā kuģa Vostok -1 starta sacīja tobrīd nevienam nezināmais kara lidotājs Jurijs Gagarins, kura vārds nākamajā dienā izskanēja visā pasaulē, bet Padomju Savienībā turpmākajās desmitgadēs brašais kosmosa iekarotājs kļuva par ikonu, jo gandrīz ikviens puišelis bērnībā vēlējās kļūt par kosmonautu, bet sievietes viņā saskatīja padomju vīrieša ideālu.

Šodien paiet 50 gadu kopš J. Gagarina lidojuma, kas bija pirmā reize, kad cilvēks nokļuva izplatījumā un varēja uz mūsu planētu palūkoties no malas. Šim notikumam bija fundamentāla nozīme turpmākajā kosmosa izpētē, ko uz priekšu dzina Padomju Savienības un ASV mūžīgā konkurence.

Izdevīgs propagandai

Padomju (arī amerikāņu) kosmosa apguves programmas vadītāji par cilvēka nogādāšanu izplatījumā aizvien nopietnāk sāka domāt pēc tam, kad bija notikuši veiksmīgi lidojumi ar dzīvnieku līdzdalību.

1959. gadā sākās potenciālo kosmonautu meklēšana. Sākotnēji no aptuveni 2200 kara pilotiem tika izraudzīti 19 kandidāti, bet pēc dažādu pārbaudījumu iziešanas uz pirmā kosmonauta godu palika divi pretendenti: J. Gagarins un Hermans Titovs.

Līdz pat šodienai nav īstas skaidrības, kādēļ tieši J. Gagarins tika izvēlēts par vēsturiskā lidojuma dalībnieku, bet daudzi uzskata, ka viņa priekšrocība bija šķiriskā izcelsme. H. Titovs bija dzimis vidusšķiras ģimenē, bet J. Gagarina vecāki bija strādnieki. Tam padomju propagandas apstākļos bija liela nozīme, jo tādējādi varēja parādīt, ka komunismā arī vienkāršu ļaužu bērni var gūt panākumus.

Sākotnēji pirmā padomju kosmonauta nogādāšana Visumā bija paredzēta 1961. gada nogalē, tomēr plāna izpilde tika paātrināta, jo kļuva zināms, ka tāds pats mērķis ir arī amerikāņiem. Dažas nedēļas pēc J. Gagarina lidojuma - 1961. gada 5. maijā - izplatījumā tika nogādāts pirmais amerikāņu astronauts Alans Šepards. Padomju Savienība bija guvusi vienu no saldākajām uzvarām ideoloģiskajā cīņā ar ASV.

Neizdevās atgriezties

Padomju Savienība ilgāku laiku apgalvoja, ka J. Gagarina lidojums noticis bez incidentiem, tomēr pēc ilgāka laika tapa zināms, ka nedaudz trūka, lai tas beigtos ar traģēdiju.

Kosmosa kuģa atgriešanās laikā nenostrādāja tērauda kabeļi, kam vajadzēja atvienot kapsulu, kurā atradās J. Gagarins, no bremzējošās raķetes. Līdz ar to kapsulai bija uzkrauta neparedzēta nasta. Temperatūra kapsulā strauji pieauga, un J. Gagarins gandrīz zaudēja samaņu. «Es atrados uguns mākonī, kas traucās pretī Zemei,» slavenā kosmonauta teikto citē BBC. Bija nepieciešamas desmit minūtes, lai kabeļi atdalītos no kapsulas. Neilgi pirms kapsulas piezemēšanās J. Gagarins katapultējās.

Pēc atgriešanās uz Zemes J. Gagarins kļuva par starptautisku slavenību. Viņa sagaidīšana Maskavā izvērtās par grandioziem svētkiem, ko daudzi aculiecinieki salīdzina ar Uzvaras dienas svinībām 9. maijā. Par godu kosmonautam tika uzstādīti pieminekļi, viņa vārdā nosauca ielas, bet tautas varoņa dzimtā pilsēta Gžatska tika pārdēvēta par Gagarinu.

Diemžēl J. Gagarinam tā arī neizdevās vēl kādu reizi nokļūt izplatījumā, jo viņš Maskavai bija vērtīgs propagandas ierocis, tādēļ komunisti nevēlējās, lai ar tautas varoni atgadītos kas nelāgs.

Pēc dažiem gadiem viņam tika ļauts atsākt lidot, tomēr sapni par atgriešanos Visumā izjauca 1968. gada 27. martā notikusī aviokatastrofa, izmēģinot iznīcinātāju MiG-15.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits