Tā ir pilsēta, kuru 1945. gadā iznīcināja amerikāņu uzmestā atombumba. Politico.eu savā rakstā ir vēl dramatiskāks, vēstot, ka pasaules septiņu attīstītāko demokrātisko valstu un Eiropas Savienības līderu tikšanās notiks triju pasauli mainošu militāro konfliktu – pagātnes, tagadnes un potenciālā – ēnā.
Sagaidāms, ka visvairāk laika līderi varētu veltīt atbalsta Ukrainai apspriešanai. Pagājušās nedēļas vizītēs četrās G7 valstīs – Itālijā, Vācijā, Francijā un Apvienotajā Karalistē – Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis saņēma solījumus par atbalsta turpināšanu un, iespējams, pat palielināšanu Ukrainas militāro spēju stiprināšanai. The Guardian raksta, ka, lai gan Rietumu iznīcinātājlidmašīnu piegāde Ukrainai nav tuvākā laika jautājums, britu premjers Riši Sunaks aktivizējis diskusijas par to un solījis par to runāt arī G7 samitā.
Savukārt Al Jazeera atzīmē, ka tiks runāts par to, kā pastiprināt un efektivizēt starptautiski noteiktās sankcijas pret Krieviju, arī vēršoties pret trešajām valstīm. Sestdien izplatītajā G7 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju kopīgajā paziņojumā solīts vērsties "pret jebkuriem mēģinājumiem pārkāpt vai mazināt mūsu sankciju pasākumus". ES, kas piedalās G7 darbībā, jau apspriež iespējamo vēršanos pret uzņēmumiem, kuri palīdz Krievijai apiet sankcijas. Izskanējuši ierosinājumi ierobežot to naftas produktu importu no Indijas, kuri ražoti no Krievijas naftas.
Japāna un ASV ir īpaši ieinteresētas apspriest ar Eiropas līderiem iespējamos drošības riskus, ko Indijas un Klusā okeāna reģionam rada Ķīna. Tie ir saistīti gan ar iespēju, ka Ķīna varētu ar spēku censties pārņemt Taivānu, ko uzskata par savu teritoriju, gan ar teritoriālām pretenzijām pret kaimiņvalstīm Dienvidķīnas jūrā. Eiropas valstis nav vienisprātis par to, cik tālu gatavas iet Taivānas aizstāvēšanā un vai tā pašlaik ir Eiropas prioritāte. Taču Japānas premjerministrs Fumio Kisida pērn brīdināja: "Ukrainai šodien var sekot Austrumāzija rīt."