EP vides komisija ar 47 balsīm pret trim noraidīja Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu. Taču šis balsojums tika pamatots ar tehniskiem argumentiem, nevis ar veselības un drošības apsvērumiem, kas gadiem lieguši panākt dalībvalstu vienotu nostāju ĢMO jautājumā.
Deputātus satrauca apstāklis, ka EK priekšlikums var izrādīties neīstenojams un izsaukt robežkontroles atjaunošanu starp tām dalībvalstīm, kas iestājas pret ĢMO, un tām, kas ĢMO atbalsta, teikts EP paziņojumā.
Tas savukārt apdraudētu vienu no ES pamatvērtībām - brīvo tirgu, ko nevēlas nepārprotams vairākums komisijas locekļu, norādīja tās priekšsēdētājs Džovani La Vija.
Liela daļa dalībvalstu, atsaucoties uz sabiedrības bažām par iespējamajiem veselības riskiem, iestājas pret ĢMO izmantošanu. Taču atsevišķas dalībvalstis uzskata, ka ĢMO ir neatņemama nākotnes sastāvdaļa un ES liegums to izmantošanai radīs atpalicību gan zinātnē, gan lauksaimniecībā, kamēr citas pasaules valstis turpinās attīstīt tehnoloģijas, kas nepieciešamas pieaugošā Zemes iedzīvotāju skaita pabarošanai.
EK gadiem centusies panākt kompromisu starp abām nometnēm un galu galā izlēma piedāvāt dalībvalstīm ļaut pašām izlemt šo jautājumu, lai tādējādi izkļūtu no strupceļa.
Pagājušajā nedēļā EK paziņoja, ka 19 dalībvalstis lūgušas izņēmuma tiesības, lai arī turpmāk ĢMO produktu imports to teritorijās būtu aizliegts.
Atsevišķās dalībvalstīs pastāv pat reģionālas domstarpības. Tā piemēram, Lielbritānijas valdība, kas stingri iestājas par ĢMO kultūru ieviešanu, bija spiesta lūgt izņēmuma tiesības Skotijai, Velsai un Ziemeļīrijai.
Arī Beļģijā Valonija vēlas palikt par ĢMO brīvu zonu.
Līdz šim Eiropā atļauta tikai vienas ĢMO kultūras - kukurūzas MON 810 - audzēšana. Vēl 58 ĢMO kultūras ir atļauts importēt izmantošanai pārtikā un lopbarībā.
EP pilnā sastāvā par EK priekšlikumu balsos 28.oktobrī, un tiek prognozēts, ka arī plenārsēdē tas tiks noraidīts.