Sākotnēji plašāk tieši militārajā sfērā izmantotie bezpilota lidaparāti piedzīvojuši tādu modifikāciju izgudrošanu, ka kļuvuši pieejami gandrīz jebkuram civilajam un ir pat nopērkami lielveikalos. Arī Latvijas uzņēmums Helico Aerospace Industries radījis bezpilota lidaparātu AirDog, kas spēj autonomi pats sekot sportistam un filmēt viņu ar GoPro kameru.
Taču pēdējā laikā saņemtas ziņas par minidronu avārijām pilsētu centros, Franciju uztrauc nezināmi cilvēki, kas ar droniem filmējuši atomelektrostaciju teritorijas. ASV ne tikai konstatēti dronu lidojumi citu lidaparātu vai ēku tuvumā, ap kurām ierobežota aviosatiksme, bet arī pagājušajā nedēļā viens minidrons avarējis zālājā tieši pie Baltā nama Vašingtonā.
Tieši šis negadījums pievērsa plašāku uzmanību dronu tehnoloģiju attīstības saistībai ar drošības un privātuma apdraudējumiem, raksta Associated Press. ASV prezidents Baraks Obama norādījis, ka ASV, kas plaši izmanto bezpilota lidaparātus militārajām vajadzībām, ir veltījušas nepietiekamu uzmanību mazo dronu tehnoloģiju attīstības straujajam lēcienam un to izmantošanas regulējumiem likumos. Prezidents teicis, ka dronu atbilstoša izmantošana var cilvēku dzīvē palīdzēt daudzās jomās – sākot no lauksaimniecības un vides aizsardzības līdz pat sīkpaku nogādāšanai adresātiem, par ko nebija iespējams iedomāties vēl pirms desmit gadiem.
"Mums joprojām nav likumu un struktūru ne globāli, ne atsevišķās valstīs, kas regulētu minidronu atbilstošu izmantošanu. Daļu no sava darba atlikušajos divos prezidenta termiņa gados veltīšu, lai sāktu meklēt kādus regulējumus šajā jomā, lai no tās mēs visi saņemtu to labāko un minimizētu slikto, bīstamo," intervijā CNN teica Obama.
Vēl samērā nesen bezpilota lidaparātu plašākais pielietojums bija militārajā jomā, kur tos pārsvarā izmantoja gan izlūkošanai, gan precīziem triecieniem pa pretinieku mērķiem. Pirms 11. septembra terora aktiem ASV bruņotie spēki izmantoja vien ap duci eksperimentālu dronu, bet ne letālu triecienu izdarīšanai. Tagad ASV arsenālā ir vismaz 7000 dronu, 200 no tiem ir "bruņoti" un jau izmantoti tūkstošiem cilvēku nogalināšanā. Kopš 2011. gada ASV bruņotie spēki izmantojuši bezpilota aparātus triecienos pa pretinieku vairāk nekā 500 reižu, liecina The New America Foundation apkopotie dati.
Tas noticis gan Afganistānā, gan Pakistānā, gan Jemenā, dažkārt izsaucot šo valstu valdību iebildumus un juridiskus strīdus ASV, vai Savienoto Valstu pilsoņi bez īpaša juridiska pamatojuma drīkst nogalināt aizdomās par terorismu turētos citu valstu teritorijā. ASV ir bezpilota lidaparātu bāzes Afganistānā, Džibutijā un Saūda Arābijā. Taču šādu militāro lidaparātu bīstamība civilajai sabiedrībai nav tik liela. Tos izgatavot ir pietiekami sarežģīti, īpaši grūti ir tos apbruņot ar raķetēm.
Pēdējā laikā gan aktīvi šīs tehnoloģijas attīsta Ķīna un Krievija. Atsevišķas aktivitātes izrāda Irāna, iespējams, ka tā piegādājusi dronus, ko Libānā bāzētais šiītu militārais grupējums Hezbollah izmantoja septembrī triecienos Sīrijā.
Baltā nama negadījums tomēr pievērsis plašāku uzmanību tieši mazo civilo dronu izmantošanai. ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA) cenšas panākt, lai to regulācijas likumprojektos tiktu iestrādātas jau šogad, tad tās varētu stāties spēkā tuvāko divu trīs gadu laikā. FAA lēš, ka pēc pieciem gadiem ASV debesīs varētu būt ap 7500 civilajiem droniem. Turklāt to skaitā nav iekļauti mazie rotoru droni, kas kļuvuši par lielveikalu dižpārdokli jau pagājušajos Ziemassvētkos un kurus ASV vien ik mēnesi pārdod 15 tūkstošos eksemplāru.
Visu Jura Tihonova rakstu Dronu revolūcijai negatīvas blaknes lasiet pirmdienas, 2.februāra, laikrakstā Diena!