Britu leiboristu līderis nesola uzticību NATO 5.pantam

Taču Korbins atteicās apliecināt, ka viņš rīkosies saskaņā ar šo principu, ja kļūs par Lielbritānijas premjerministru, izvairīgi atbildot, ka viņš vēlas panākt tādu pasauli, kurā nebūšot vajadzības pēc kariem."Mēs acīmredzami censtos, pirmkārt, izvairīties no tā, ka tas notiktu, veidotu labu dialogu ar Krieviju, lai to aicinātu un atbalstītu tās centienus ievērot robežas," izteicās Korbins, kurš pārstāv leiboristu partijas galēji kreiso spārnu."Mēs censtos ieviest robežu demilitarizāciju starp Krieviju, Ukrainu un visām citām valstīm pie robežas starp Krieviju un Austrumeiropu," piebilda pašreizējais leiboristu līderis, kuram šobrīd nākas cīnīties par sava krēsla saglabāšanu.Kopš 23.jūnija referenduma, kurā briti nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), leiboristi iesaistījušies iekšējā cīņā par turpmāko partijas kursu.Korbinam izaicinājumu metis Ouens Smits, kurš uzstāj, ka leiboristiem izredzes uzvarēt vēlēšanās ir tikai viņa vadībā.Smits debatēs uzsvēra - ja viņš būs premjers, Lielbritānija noteikti palīdzētu sabiedrotajiem, kas būtu pakļauti Krievijas uzbrukumam.Korbins jau sen uzstājies kā pacifists un savulaik atbalstījis Apvienotās Karalistes izstāšanos no NATO, lai gan pēdējā laikā viņš savu toni mainījis un tagad runā vienīgi par alianses lomas ierobežošanu.Viņš iestājas arī par Apvienotās Karalistes atteikšanos no kodolieročiem un iepriekš paudis viedokli, ka Tuvo Austrumu miera procesā būtu jāiesaista tādas islāmistu kustības kā Hamas un Hizbollah, lai gan Lielbritānijā abu organizāciju militārie spārni atzīti par teroristiskām organizācijām.Korbins arī izteicies, ka Krievijas iebrukumu Ukrainā esot izprovocējusi NATO un Ziemeļatlantijas aliansē, iespējams, nevajadzēja uzņemt savulaik PSRS okupācijā vai politiskā un militārā pakļautībā bijušās Austrumeiropas valstis.Lai gan Smitu atbalsta vairums deputātu, kas leiboristus pārstāv parlamentā, Korbins bauda plašu atbalstu ierindas biedru vidū.Paredzēts, ka uzvarētājs cīņā par leiborista līdera krēslu kļūs zināms 24.septembrī.