"Valdība ir uzdevusi Zviedrijas bruņotajiem spēkiem piešķirt līdz pat trim karakuģiem, kā arī gaisa un jūras novērošanas lidmašīnu ASC890," žurnālistiem teica Kristersons.
Papildus tam Baltijas jūras novērošanā tiks iesaistīti četri Zviedrijas krasta apsardzes kuģi, bet vēl septiņi būs gatavi piedalīties novērošanā, ziņo aģentūra AP.
Jau vēstīts, ka pēdējā laikā Baltijas jūrā ir pārrauti vairāki zemūdens telekomunikāciju un elektrības kabeļi, kā arī gāzesvads, un eksperti un politiķi uzskata, ka infrastruktūras bojāšana ir daļa no Krievijas organizētiem hibrīdkara pasākumiem.
Reaģējot uz jaunāko šādu gadījumu, kad 25.decembrī tika sabojāti Igauniju un Somiju savienojošie elektrības kabelis "EstLink 2" un četri sakaru kabeļi, NATO nolēma iesaistīt alianses karakuģus Baltijas jūras patrulēšanā, lai novērstu infrastruktūras bojāšanu.
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals otrdien Helsinkos rīkos Baltijas jūras krastos esošo NATO valstu samitu, lai spriestu par Baltijas jūras reģiona drošību, alianses klātbūtnes stiprināšanu Baltijas jūrā un pasākumiem, kas nepieciešami kritiski svarīgās zemūdens infrastruktūras aizsardzībai.