"Vājāks Putins rada lielākas briesmas. Tāpēc mums ir ļoti labi jāapzinās sekas," pirms ES līderu sanāksmes Briselē sacīja Borels. "Līdz šim mēs uz Krieviju raudzījāmies kā uz draudu, jo tā bija liels spēks un Ukrainā tika izmantots spēks. Tagad mums ir jāraugās uz Krieviju kā uz risku iekšējās nestabilitātes dēļ."
Putina režīmu pagājušajā nedēļā satricināja bijušā sabiedrotā Jevgeņija Prigožina vadītā algotņu grupējuma "Vagner" sacelšanās mēģinājums, kas radījis lielāko politisko krīzi Krievijā pēdējās desmitgadēs.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena uzskata, ka vagneriešu sacelšanās izraisīs pēcgrūdienus, un uzstāja, ka ir "svarīgi, lai mēs divkāršotu atbalstu Ukrainai - gan militāro, gan finansiālo atbalstu".
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kuram ceturtdien būs darba pusdienas ar ES līderiem, norādīja uz "plaisām un šķelšanos" Krievijā, ko atklāj "Vagner" dumpis. Vienlaikus viņš brīdināja, ka ir "pāragri izdarīt jebkādus galīgos secinājumus". Stoltenbergs piebilda, ka sagaida jaunus paziņojumus par militāro atbalstu Ukrainai NATO sanāksmē nākamajā mēnesī Viļņā.
Arī Borels sacīja, ka Eiropai jāatbalsta Ukraina ilgtermiņā - gan kara laikā, gan pēc tā, un ieteica izveidot "Ukrainas aizsardzības fondu". Viņš sacīja, ka šis fonds atbalstītu Ukrainas armijas modernizāciju un ES uzņemoties saistības garantēt Ukrainas drošību.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pauda līdzīgu viedokli, aicinot uz izlēmīgu rīcību, lai stātos pretī Krievijas draudiem. "Mums ir jāapzinās, ka jebkuras kustības Krievijas politiskajā sistēmā atstās ietekmi uz mūsu drošību, taču es nepiekrītu kolēģiem, kas dažkārt saka, ka spēcīgs Putins ir mazāk bīstams nekā vājš Putins. Es tam nepiekrītu," norādīja Nausēda.