Vienlaikus viņš nav pilnībā izslēdzis iespēju, ka iepriekšējās izglītības ministres pieņemtais lēmums pagarināt mācību gadu par dažām nedēļām - līdz 21. jūnijam - laika gaitā varētu tikt pārskatīts.
"Laika prognoze tuvākajām divām nedēļām ir ļoti nelabvēlīga. Redzam, ka stundu noturēšana būtu patiešām neauglīga, taču skolas nedrīkstētu slēgt savas durvis skolēniem," viņš sacījis žurnālistiem.
Ministrs norādījis, ka uzklausījis vecāku, skolotāju un skolu vadītāju viedokli un, ņemot vērā ekstremālos laika apstākļus, sniegs skolām šādus ieteikumus.
Pēc viņa teiktā, atcelto stundu vietā skolas varētu rīkot ekskursijas pie dabas, gājienus uz muzejiem vai radošajām darbnīcām.
Prognozes liecina, ka lielais karstums, kas arī Lietuvā pirmdien mazliet pierimis, no otrdienas atgriezīsies un gaisa temperatūra atkal vairākas dienas pārsniegs 30 grādus.
Šobrīd no vairāk nekā tūkstoš Lietuvas skolām aptuveni puse jau saīsinājušas mācību stundas.
"Jārīkojas tāpat kā lielā salā. Tas ir skaidri reglamentēts, ir ārkārtēja situācija, un skolai pastāv noteiktas iespējas," piebildis Monkevičs.
Viņš solījis, ka ministrija apsvērs iespējas atsevišķās skolās ierīkot arī klimata kontroles sistēmas, cerot tam paredzēt līdzekļus nākamā gada budžetā un investīciju programmā.
"Ir jāpilnveido infrastruktūra, varbūt jāierīko nevis vienkārši kondicionieri, kas rada zināmus riskus veselībai, bet jāstrādā gudri. Ir sistēmas, kas gan maksā dārgāk, bet tās veido mikroklimatu, kas bērniem neizraisa alerģijas. (..) Paredzēsim to jau šā gada investīciju plānos," stāstījis ministrs.
Vērtējot savas priekšteces Jurgitas Petrauskienes lēmumu pagarināt mācību gadu par dažām nedēļām - līdz 21. jūnijam, Monkevičs paudis viedokli, ka to varēja darīt nesasteigti, pakāpeniski un, iespējams, vispirms izmēģināt tikai dažās mācību iestādēs.
Viņš pieļāvis, ka varbūt varētu tikt apsvērta iespēja atteikties no pagarinātā mācību gada vai koriģēt šo lēmumu, bet uzsvēris, ka tas būtu jādara ļoti atbildīgi, domājot par skolēnu sekmēm.
Ministrs arī atzinis, ka šobrīd būtu pāragri spriest, vai lēmums par mācību gada pagarināšanu uzlabojis izglītības darba rezultātus.
"Domāju, ka būtība nav dienu skaitā, bet tajā, kā efektīvāk strādāt un cik gatavi mēs tam esam," viņš spriedis.
Tikmēr Lietuvas skolēnu un viņu vecāku pārstāvji žurnālistiem pastāstījuši, ka pagarinātais mācību gads ne vienmēr tiek aizpildīts ar pienācīgu saturu, lai gan situācija dažādās skolās atšķiras.