Pēc viņa teiktā preses konferencē, lēmums par to, vai Lietuvai šāda lidosta vajadzīga, būtu jāpieņem 2022.gadā, bet līdz tam tiks vērota un analizēta situācija ar pasažieru plūsmām. Pozitīva lēmuma gadījumā būvdarbi sāktos 2025.-2026.gadā un tiktu pabeigti laikā starp 2030. un 2035.gadu.
Iespējamās izmaksas ministrs nav minējis. Kā tikmēr norādījis Lietuvas valsts lidostu operatorkompānijas Lietuvos oro uostai vadītājs Marjus Gelžinis, jaunas lidostas celtniecība varētu izmaksāt no 800 miljoniem līdz miljardam eiro.
"Jāvēro pasažieru plūsmas. Ja tās augs tāpat kā pērn un šā gada pirmajos mēnešos, citas izvēles nebūs - mums vajadzēs lielāku lidostu," sacījis Masjulis, uzsverot, ka Viļņas un Kauņas lidostas jau tagad ir pārslogotas.
Viņš skaidrojis, ka lidostai vajadzētu atrasties starp Viļņu kā "galveno piesaistes centru Lietuvā" un Kauņu, jo tas nodrošinātu labu piekļuvi vilcienu satiksmei.
Kā atzinis Lietuvos oro uostai vadītājs, Viļņas lidostas attīstība ir ierobežota, jo tai nav zemes, kur paplašināties, turklāt tā atrodas pārāk tuvu pilsētai.
"Vai jūs varētu iztēloties 14-15 miljonu pasažieru plūsmu Viļņas vecpilsētas tuvumā?" viņš vaicājis. "Runa ir par intensīvu lidmašīnu satiksmi, troksni, ogļskābās gāzes izmešiem, automašīnu plūsmas pieaugumu. Izveidotos ļoti nospriegots satiksmes mezgls. Viļņa nav tik milzīga megapole ar lieliem attālumiem."
Gelžinis atgādinājis, ka šobrīd pasažieru plūsma galvaspilsētas lidostā sasniedz aptuveni piecus miljonus cilvēku gadā. "Pareiziniet šo skaitli ar trīs. Neticu, ka mēs Viļņā spētu apkalpot šādu plūsmu," viņš piebildis.
Viens risinājums varētu būt Kauņas lidostas attīstīšana, taču, kā izteicies Masjulis, šis variants atmests, tiesa gan, negribīgi, jo Kauņa tomēr atrodas pārāk tālu no galvaspilsētas.
Ideja pārvērst Kauņas lidostu par Lietuvas galvenajiem gaisa satiksmes vārtiem noraidīta arī tādēļ, ka tās paplašināšanas izmaksas īpaši neatšķirtos no pilnīgi jaunas lidostas celtniecības izmaksām.
Arī Lietuvas lidostu operatorkompānijas vadītājs uzsvēris, ka Viļņā koncentrēta lielākā uzņēmējdarbība, izklaižu un tūrisma nozare.
"Visas kompānijas pirmām kārtām skatās uz galvaspilsētu. Arī tūristi un uzņēmēji galvaspilsētā saskata vairāk iespēju. Un gadījumā, ja strauji attīstītos Kauņas lidosta, arī tā saskartos gan ar trokšņa, gan piesārņojuma un nodarbinātības problēmām," stāstījis Gelžinis.
Masjulis norādījis, ka konkrēta jaunās lidostas atrašanās vieta vēl netiek izpausta, jo tā var mainīties, turklāt pastāv arī otra iespēja - ka pasažieru plūsmas saruks.
"Lietuvā ceļotāju skaits jau tuvojas Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim. Agri vai vēlu mēs augsim kopsolī ar ES vidējo rādītāju, kas ir 3%, kamēr Lietuvā pērn pieaugums sasniedza 20%. Daļa ekspertu uzskata par neiespējamu, ka tāds pieaugums nākotnē varētu saglabāties," atzinis ministrs.
Gadījumā, ja valsts investētu jaunu teritoriju iepirkšanā starp Viļņu un Kauņu, bet pasažieru plūsmas nepieaugtu, šīs teritorijas varētu izmantot rūpniecības attīstībai, viņš stāstījis.
Pēc ministra sacītā, vislabāk būtu, ja jaunas lidostas celtniecību finansētu lidostu operatorkompānija, jo tad nevajadzētu aizņemties līdzekļus un viss projekts būtu lētāks.
"Taču saskaņā ar ES direktīvām valsts ar saviem līdzekļiem nevar piedalīties. Ja tiktu izstrādāts projekts, kas lidostu operatorkompānijai finansiāli nebūtu pa spēkam, būtu jāpieaicina investors koncesionārs," spriedis Masjulis.
Gelžinis savukārt norādījis, ka ar pašreizējo lidostu infrastruktūru Lietuvai tuvāko piecpadsmit gadu laikā pietiktu, taču par nākotni jādomā savlaicīgi, paturot prātā, ka būvdarbi varētu ieilgt, bet pa to laiku Lietuva turpinās investēt trijās esošajās lidostās - Viļņā, Kauņā un Palangā.