Kā pavēstīja Baltais nams, Obama aicinājis Putinu atvilkt Krievijas spēkus atpakaļ bāzēs Krimā un brīdināja, ka turpmāks starptautisko tiesību pārkāpums no Maskavas puses novedīs pie tālākas "politiskās un ekonomiskās izolācijas".
Baltā nama paziņojums par Obamas un Putina telefona sarunu ir neparasti detalizēts un skarbs, norāda mediji. Jautāta par telefonsarunas toni, ASV augsta ranga amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, aģentūrai AFP apliecināja, ka tā bijusi nekomfortabla saruna - "atklāta un tieša".
BBC vēsta, ka Putins atbildējis, ka Krievija patur tiesības aizstāvēt savas intereses un krievvalodīgos Ukrainā, paziņojis Kremlis.
ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns aicinājis "nekavējoties atjaunot mieru un tiešu dialogu".
Timkēr Ukrainas armija ir kaujas gatavībā pēc Krievijas parlamenta dotās "zaļās gaismas" Ukrainas teritorijā lietot savu karaspēku. Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītājs Oleksandrs Turčinovs norādījis, ka pastiprināta stratēģiski svarīgo vietu, tostarp atomelektrostaciju, drošība.
Ukraina paziņojusi par vispārēju mobilizāciju, vēsta BBC.
Vietējie mediji vēsta, ka uz Krievijas un Ukrainas robežas netālu no Čerņigovas koncentrējies liels skaits militārās tehnikas. Gordonua.com ziņo, ka uz vietējo jautājumiem karavīri apgalvo, ka pulcējušies Rietumu frontes mācībās. Ukrainas robežsargi sola rīkoties saskaņā ar viņiem dotajām pavēlēm. Vieta, kur koncentrējusies militārā tehnika, atrodas aptuveni 190 kilometrus no Kijevas. Vēlāk pienāk ziņas, ka Krievijas karavīri sākuši uzbrukumu Ukrainas armijas daļai Krimas ostas pilsētā Sevastopolē. BBC savā mājaslapā publicējusi fotogrāfiju, kurā redzams, ka karavīri rok tranšejas pie robežas, kas atdala pussalu no pārējās Ukrainas.
Ukrainas premjerministra pirmais vietnieks ir Vitālijs Jarema paziņojis, ka neizslēdz iespēju slēgt robežu starp Ukrainu un Krieviju, vēsta UNIAN. "Tiek lemts par valsts robežas slēgšanu un stingras robežšķērsošanas ieviešanu Krievijas pilsoņiem."
NATO svētdien sasaukusi ārkārtas sēdi, lai apspriestos par situāciju Ukrainā. NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens tviterī paziņoja, ka svētdien Briselē sasaukta alianses dalībvalstu sūtņu ārkārtas sanāksme. "NATO sabiedrotie cieši koordinē [reakciju] uz dramatisko situāciju Ukrainā. [Svētdien] notiks NATO padomes sanāksme, kam sekos NATO-Ukrainas komisijas tikšanās," sacīja NATO ģenerālsekretārs.
Pirms NATO dalībvalstu sūtņu ārkārtas sanāksmes viņš sacīja, ka Krievijas rīcība apdraud "mieru un drošību Eiropā". "Krievijai ir jāizbeidz savas militārās aktivitātes un draudi [pret Ukrainu]."
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs svētdien asiem vārdiem brīdināja Krieviju, ka, realizējot militāru iejaukšanos Ukrainā, tā riskē zaudēt savu vietu prestižajā pasaules astoņu attīstītāko valstu grupā (G8). Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam "nebūs G8 samits Sočos, viņš pat var vairs neatrasties starp G8 valstīm, ja šis turpināsies. Viņu var sagaidīt Krievijas biznesa līdzekļu iesaldēšana, Amerikas uzņēmēji var aiziet, var notikt rubļa tālāka vērtības krišanās," brīdināja Kerijs. "Tam var būt dārga cena. ASV ir vienotas, Krievija ir izolēta. Tā nav spēka pozīcija," norādīja ASV valsts sekretārs.
ASV, Lielbritānija un Francija jau paziņoja, ka tās pārtrauc gatavošanos jūnijā Sočos paredzētajai G8 valstu sanāksmei. "Ja Krievija vēlas būt G8 valsts, tai jāuzvedas kā G8 valstij. G8 un vēl vairākas valstis ir gatavas spert stingrus soļus, lai izolētu Krieviju saistībā ar šo invāziju. Viņi ir gatavi ieviest sankcijas, viņi ir gatavi izolēt Krievijas ekonomiku, rubļa vērtība jau krītas," sacīja Kerijs.
Savukārt pie Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavā bija sapulcējušies vairāki simti cilvēki, kas protestē pret Krievijas militāro intervenci Ukrainā. Protestētāji ar Ukrainas karogiem rokās skandē "Nē karam!" un "Beidziet apkaunot Krieviju". Ministrijas ēku aplenkuši īpašu uzdevumu vienības OMON kaujinieki, kas aizturējuši vismaz desmit protestētājus. Vairāki simti protestētāju arī devušies gājienā uz Kremli. Maskavā svētdien paredzēti vairāki mītiņi Ukrainas atbalstam.
Pie Maskavas valūtas maiņas punktiem svētdien veidojās garas rindas, Krievijas iedzīvotājiem bailēs par Krievijas rubļa devalvāciju masveidā mainot naudu pret ārvalstu valūtu, vēsta Gazeta.ru. Reaģējot uz Krievijas militāro iejaukšanos Krievijā, ASV brīdinājušas Maskavu par iespējamām ekonomiskām sekām, kas var ietekmēt Krievijas rubļa vērtību. Krievijas iedzīvotājiem nav uzticības nacionālajai valūtai, kaut arī Krievijas amatpersonas uzstāj, ka bažām par rubļa kursu nav pamata, vēsta Bloomberg.
Tikmēr Kremlis ziņo, ka Putins vēl nav izlēmis nosūtīt karavīrus uz Ukrainu, lai arī tam gūts parlamenta augšpalātas atbalsts. "Tas ir Federācijas padomes viedoklis. Lēmumu pieņem prezidents. Uz šo brīdi šāds lēmums nav pieņemts," paziņoja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
(Pievienota 9.rindkopa.)