"Ja ASV ir nodoms normalizēt stāvokli Ukrainas dienvidaustrumos, stāvoklis tiks normalizēts, par 100%. Ja ASV ieņems citu pozīciju, miera tur nebūs. Kas gan to nesaprot? Visi to saprot, pat parastie ļaudis," norādīja prezidents.
Ja šajos procesos būs nepieciešama Baltkrievijas loma, valsts ir gatava to uzņemties, viņš piebilda.
"Malā mēs neiesim, jo tas vairs nav mūsu karš, paldies Dievam, ne mūsu teritorijā," uzsvēra Lukašenko.
Viņš arī pastāstīja par baltkrieviem, kas karo Ukrainas austrumos.
"Mēs jau esam ievilkti tajā - mūsējie karo kā vienā, tā otrā pusē. Kaut arī mēs pret to izturamies stingri. Pagaidām tie ir nedaudzi cilvēki. Bet, ja kāds grib pakarot, nolikt galvu par 10 000 dolāru, tad, Dieva dēļ, ej un karo," sacīja prezidents.
Viņš gan arī atzina - bažas rada situācija, kad šie "pulveri saostījušies" cilvēki atgriezīsies.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Jevhens Perebijnis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievija nav izpildījusi nevienu Minskas vienošanās punktu.
Krievija palielina savu militāro klātbūtni Ukrainā un spēku izvešanas vietā turpina iesūtīt jaunas Krievijas armijas vienības un ieročus, norādīja amatpersona.
Luhanskā un tās apkaimē šobrīd ir sakoncentrēti teju 10 000 vietējo kaujinieku, Krievijas karavīru un algotņu, pagājušajā nedēļā paziņoja organizācijas "Informatīvā pretošanās" koordinators un Ukrainas parlamenta Tautas frontes frakcijas deputāts Dmitro Timčuks.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.