63 gadus vecais Tajāni līdz ar dzimto itāļu valodu prot arī franču, angļu un spāņu valodu. Kāds ziņu avots Eiroparlamentā gan pajokoja, ka viņš "daudz runā, bet nekad neko nepasaka".
Tajāni ir bijušais žurnālists Itālijas telekanālā RAI un žurnālā Il Giornale, kā arī ir piedalījies Berluskoni partijas Forza Italia dibināšanā.
Viņš ilgu laiku ir izplatījis Berluskoni ietekmi labēji centriskajā Eiropas Tautas partijā (EPP), kas ir lielākā frakcija Eiropas Savienības (ES) vienīgajā vēlētajā institūcijā Eiroparlamentā.
EP prezidenta vēlēšanās Tajāni bija izvirzīts no EPP frakcijas, tomēr viņa ievēlēšana bija nepatīkama ziņa šīs frakcijas līderim Manfrēdam Vēberam. "Tajāni nebija viņa kandidāts. Viņš ir pārāk polemisks, ko nosaka viņa sakari ar nozari, kuru pārāk iespaidojis Berluskoni," ziņu aģentūrai AFP sacīja Vēbera palīgs.
Vēbera favorīts bija Francijas eksministrs Alēns Lamasūrs, tomēr EPP balsoja aizklāti un francūzis tika atsijāts, jo vācu eiroparlamentārieši viņam neuzticējās, stāstīja Vēbera palīgs.
"Antonio Tajāni uzvarēja, jo viņš vienmēr bija lojāls un katrs deputāts viņu personīgi pazina," aģentūrai AFP sacīja Eiroparlamenta deputāts no Vācijas Andreass Švābs.
Tajāni stiprākā puse ir tā, ka viņš pazīst gandrīz visus ne tikai Eiroparlamentā, kur viņš bijis kopš 1994.gada, bet arī ES izpildinstitūcijā Eiropas Komisijā. Viņš bija ES transporta komisārs no 2008. līdz 2010.gadam un rūpniecības komisārs no 2010. līdz 2014.gadam.
"Viņš ir izdarījis pakalpojumus milzīgam skaitam cilvēku, un daudzi deputāti ir viņam parādā," AFP sacīja EPP amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.
Kad Tajāni bija Eiropas Komisijā, viņš jokoja, ka esot Spānijas otrais komisārs, jo Spānijas sociālists Hoakins Almunija bija stingrs Spānijas konservatīvā premjerministra Mariano Rahoja pretinieks.
"Viņam reāli nav ienaidnieku," par Tajāni sacīja cita amatpersona, raksturojot viņu kā laipnu politiķi.
Eiroparlamenta deputāti kā ironisku faktu atzīmē to, ka Berluskoni politiskais audzēknis nomaina līdzšinējo EP prezidentu – vācu sociālistu Martinu Šulcu, kura politiskās karjeras sākumu iezīmēja tieši konflikts ar Berluskoni.
Tajāni mēģināšot darboties citādāk nekā Šulcs, kurš bija padarījis EP prezidenta amatu spēcīgāku un ievērojamāku nekā iepriekš.
"Mums nav vajadzīgs spēcīgs Eiropas Parlamenta prezidents. Mums ir vajadzīgs spēcīgs Eiropas Parlaments," sacīja Tajāni, piebilstot: "Es esmu vienprātības cilvēks. Es gribu būt prezidents visiem parlamenta deputātiem."