Viņš gan pagaidām atteicās runāt par plānoto spēku izmēriem un nacionalitātēm, norādot, ka par to visas nepieciešamās vienošanās vēl nav panāktas.
Neskatoties uz to, kā izteicās vēstnieks, ASV ir apliecinājusi savu dalību alianses dalībvalstu drošības nodrošināšanā. Viņš arī atgādināja par lēmumu palielināt finansējumu šāda veida aktivitātēm Eiropā, kas ļaus Eiropā nodrošināt nepārtrauktu rotācijas kārtību.
Tikmēr, runājot par gaidāmajām NATO ārlietu ministru sarunām, kas norisināsies Beļģijas galvaspilsētā Briselē, Luts atzina, ka alianse saskārusies ar smagiem laikiem tās attiecībās ar Krieviju, īpaši pēc tās īstenotās Krimas aneksijas un agresijas, kā arī situācijas destabilizācijas Donbasā.
"Mums nepieciešamas sarunas par turpmākajām attiecībām ar Krieviju. Šīs sarunas jābalsta uz reālistisko situāciju, nevis to, kādu mēs vēlamies redzēt Krieviju," viņš sacīja, norādot, ka Krievijas īstenotie agresīvie un bīstamie manevri starptautiskajos ūdeņos un gaisa telpā, tostarp virs Baltijas valstu gaisa telpas, rada pamatotas bažas.