„NASA zinātnieki 9. novembrī nav izmantojuši Māršalu salās dislocēto radaru, lai izsekotu asteroīdus, kā to pieļāva Krievijas kosmiskas aģentūras ierēdņi. Šim nolūkam aģentūra izmantoja radiolokācijas stacijas Kalifornijā un Puertoriko,” laikrakstam paziņoja NASA pārstāvis Bobs Džeikobss.
Paziņojums par Māršala salās esošā radara izmantošanu asteroīdu izsekošanai arī izsaucis amerikāņu kosmonautikas vēsturnieka Alana Dveina Deja neizpratni, raksta izdevums. „Es veicu lielu pētījumu par Zemei tuvu esošiem objektiem, tas ir – par asteroīdiem, un nekad neesmu dzirdējis, ka Māršala salu radars tiktu izmantots šim mērķim. Šķiet, tie [Krievijas speciālistu pieņēmumu] neatbilst patiesībai,” viņš paziņoja, komentējot virknē Krievijas plašsaziņas līdzekļu izskanējušo informāciju, ka starpplanētu stacija Fobos-Grunt varējusi iziet no ierindas amerikāņu radara, kas tobrīd pētīja garām Mēnesim lidojošu asteroīdu, starojuma iedarbības rezultātā.
Krievijas ekspertu pieņēmumu tāpat noliedzis Kanādas kosmisko aparātu novērošanas speciālists Teds Molčans. Pēc viņa vārdiem, Kvadžaleinas atolā uzstādītais amerikāņu radars fiziski nevarēja sekot asteroīda trajektorijai laikā, kad Fobos-Grunt veica pirmos divus apļus ap Zemi. (Otrā apļa laikā Krievijas aparātam bija jāpaceļas augstākā orbītā, tomēr tas nenotika, jo izgāja no ierindas elektronika, kurai bija jāieslēdz dzinēji.) Asteroīds, kuram, kā vēsta Krievijas masu informācijas līdzekļi, sekoja radars, tobrīd atradās zemāk par horizontu, tas ir – ārpus radara redzamības zonas, paziņojis T. Molčans.
Jāatgādina, ka otrdien Krievijas prese vēstīja, ka Fobos-Grunt avārijas cēloņu izmeklēšanas komisija kā vienu no variantiem izskata arī iespēju, ka par zondes avārijas cēloni varēja kļūt Savienoto Valstu radara iedarbība. Piemēram, laikraksts Kommersant, atsaucoties uz savu informācijas avotu vēstīja, ka runa ir par vienu no radariem, kas atrodas Kvadžaleinas atolā. Kopumā uz šī atola ir uzstādīti četri radari – ALTAIR, TRADEX, ALCOR un MMW, kas būvēti pagājušā gadsimta 60.-70.gados, kā arī jauna veida radars XBR, kura jauda ir jūtami mazāka. Par kuru tieši radaru ir runa, izdevuma sarunu biedrs nebija paziņojis, atzīmējot vienīgi, ka zondes elektronikas iziešanas no ierindas brīdī radars izsekojis asteroīdus.
Šeit gan jānorāda, ka Kommersant uzsvēra – tāpat tiek analizēti arī fizisku bojājumu vai īssavienojuma aparāta barošanas sistēmā varianti. Bez tam publikācijā bija norādīts, ka oficiāli komisija komentēt informāciju par radara iedarbību atsacījusies.
Incidenta izmeklēšanas komisija darbu beigs 2012. gada 20. janvārī. Tās ziņojums vispirms tiks iesniegts Roskosmos vadītājam, bet pēc tam dokuments tiks nosūtīts vicepremjeram Dmitrijam Rogozinam, kurš pieprasījis, lai Krievijas Federālā kosmiskā aģentūra izmeklētu notikušo un atrastu konkrētus avārijas vaininiekus. Plānots, ka dokumentu publiskos 26. janvārī.
Jāatgādina, ka Fobos-Grunt 9. novembrī tika palaista no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā uz Marsa mēnesi Fobosu, bet tai neizdevās ieiet lidojuma orbītā uz Marsu. Zemes orbītā aparāts atradās līdz 15.janvārim, kad iegāja Zemes atmosfērā un sadega, bet nesadegušās atlūzas, ja tādas palika, iekrita Klusajā okeānā. Fobos-Grunt bija pēdējo 15 gadu laikā pirmais Roskosmos mēģinājums palaist starpplanētu staciju.