Ja jau mēs tā uzreiz nonācām līdz ABLV bankas pašlikvidācijai, tad izrunāsim pa punktam. Iztulkojot publiski pausto, ir skaidrs, ka FKTK vadītājs ir pateicis aptuveni tā: viņš respektē premjera Kučinska lūgumu saskaņot ar jums ABLV iesniegto noguldījumu izmaksas metodoloģiju. FKTK to uzskata par atbilstošu, bet Kontroles dienests – nē. No Putniņa publiski teiktā, brīvi interpretējot, var arī nolasīt, ka viņš jūtas politiķu spiests ieklausīties Kontroles dienestā.
Nu tur jau ir tā, manuprāt, ļoti pareizi izveidotā sistēma. Sistēmai būtu jāfunkcionē tā, lai FKTK ir autonoms un neatkarīgs un viņi paši var pieņemt lēmumu. Jautājums ir tāds, kā šis lēmums ietekmē visplašākos mūsu sabiedrības slāņus. Nu gluži tāpat kā par Parex – pēc 10 gadiem mēs vēl aizvien uzdodam jautājumu, vai bija pareizi, vai vienu otru jautājumu nevarēja risināt citādi. Es esmu pārliecināta, ka arī par ABLV stāstu pēc 10 gadiem būs jautājumi.
Par to, vai Putniņš izjūt politisku spiedienu, es pilnīgi, liekot roku uz sirds, varu teikt, es nekādā gadījumā neesmu veicinājusi to un neesmu prasījusi, ka mums tagad Kontroles dienestam vajadzētu būt iekšā [ABLV likvidācijas procesā]. Tas, kas ir pilnīgi skaidrs, caur kādu prizmu es uz to esmu gājusi – no risku prognozēšanas un novērtēšanas viedokļa. Es redzu risku ar saviem daudzajiem analītiķiem, ka mēs nevarēsim apstrādāt to potenciāli lielo kreditoriem izmaksājamo naudas masu, kas mums būs jāizvērtē.
Bet kā tad jūs domājat ar metodoloģijas maiņu to sašaurināt?
Gluži otrādi – mēs gribam to padarīt plašāku. Kāpēc? Mums ir divi varianti. Pirmais: vadoties pēc funkcionālā audita, kas mums nesen bija dienestā, mēs varam pateikt, ka viens mūsu analītiķis mēnesī kvalitatīvi var apstrādāt, teiksim, desmit lietu. Kvalitatīvi. Nu, piemēram, ja man ir desmit analītiķu, es kvalitatīvi mēnesī varu apstrādāt 100 lietu. Bet kvalitatīvi nozīmē ko? Ja man pienāk ziņojums izmaksāt miljonu vai trīs miljonus, vai cik, man ir jātaisa pieprasījumi gan uz ārvalstīm, gan tepat vietējā līmenī jāvelk kopā visi materiāli. Un, ja man šādi pieprasījumi ienāk, piemēram, 3300 par ABLV banku, kā ir teikts FKTK mājaslapā [saņemti gandrīz 3300 kreditoru prasījumi izmaksāt tiem ABLV palikušo naudu – kopumā vairāk nekā divus miljardus eiro], tātad man ir pieņēmums, ka man vienā dienā var ienākt 3300 ziņojumu, un likums paredz, ka man ir piecu dienu termiņā jāpieņem lēmums. Jā vai nē. Iesaldēt vai neiesaldēt.
Ko es piedāvāju? Nav jau nekāda raķešu zinātne – sāksim ar to, ka ziņojumi jāsadala porcijās. Pašam Ernst & Young [starptautiskā auditorkompānija, kas piesaistīta kā ABLV Bank pašlikvidācijas konsultants – red.] ir jānosaka, kuri ir primāri izmaksājamie, kuri ir sekundāri izmaksājamie, kuri ir tādi, kam varbūt vēl nepietiek kādu dokumentu. Tas process ir jādara sadarbībā. Turpretī viņi pasaka, ka 100% [ABLV Bank] klientu ir augsta riska. Tātad man ir 100% varbūtība, ka man ienāk 3300 ziņojumi vienā dienā. (Iesmejas.) Par ko mēs runājam? Es nevarēšu nekad tos apstrādāt. Un vienlaicīgi mēs lūdzam Ernst & Young, ja viņi mums atsūta ziņojumu, lūdzu neizmaksājiet naudu! Ja viņi ziņo Kontroles dienestam, tātad viņi redz, ka ir pamats neizmaksāt. Nē. "Ja jūs mums piecās dienās nepateiksiet, ko darīt, mēs izmaksāsim." Tātad faktiski Kontroles dienests tiek nostādīts tanī lomā, ka mēs būsim vainīgi, ja kāds saņems naudu, jo mēs nebūsim paspējuši apstrādāt ziņojumu.
Otra lieta: FinCen paziņojums runā ne jau par tiem klientiem, kas bija 13. februārī [2018. gadā, kad šī ASV Finanšu noziegumu apkarošanas iestāde paziņoja, ka ABLV Bank vainojama sistēmiskā naudas atmazgāšanā un pret Ziemeļkoreju noteikto sankciju pārkāpšanā]. Viņi runā par to, kas ir noticis ar Ziemeļkorejas finansēšanu, par to, kas ir noticis ar Azerbaidžānas un Moldovas "laundromātiem". Ja FKTK ir tīrījis to visu ABLV Bank klientu bāzi, tad pēc būtības tam bija jānotiek jau gadus iepriekš.
Tad ko jūs tagad piedāvājat? Ieslēgt atpakaļgaitu?
Protams. Protams. Mums ir jāiet atpakaļ, tā ir normāla prakse arī jebkura veida parastajā pārbaudē. Ja, pieņemsim, kāds pirktu lielu banku vai pat mazu banku ar 100 klientiem, tad, lai viņš saprastu, vai jaunais īpašnieks uz sevi neuzņemas risku, ka kāds pie viņa atnāks un pateiks: pirms četriem gadiem tāda un tāda klienta naudas līdzekļi bija noziedzīgi un jūs tos esat izmaksājuši, tātad esat bijis noziedzīgu līdzekļu legalizētājs, viņš veiks pārbaudi. Zelta standarts – kā minimums pieci gadi.
Pārbaude par piecu gadu pagātni? Bet jūs tikko teicāt par nepietiekamo kapacitāti pārbaudīt pat esošo situāciju.
Mēs tāpēc esam piesaistījuši ārpakalpojumu [privātu amerikāņu kompāniju Kroll, kas tikusi piesaistīta arī "Moldovas lietai", lai izmeklētu miljarda dolāru aizplūšanu, kas daļēji realizēta arī caur dažām Latvijas bankām – red.]. Šobrīd mēs vēl neesam varējuši ar šī ārpakalpojuma sniedzējiem dalīties informācijā, jo tikai 1. novembrī Saeima apstiprināja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas Kontroles dienestam atļauj sniegt savas izpētes vajadzībām informāciju jebkādiem ārējiem ekspertiem. Un tikai no 1. janvāra mēs varam reāli sākt nodot šo informāciju ārpakalpojumam, ko mēs arī darām. No nākamās nedēļas mums ārpakalpojums sāk uz pilnu slodzi strādāt, lai saprastu, kas notiek šajos ABLV bankas ziņojumos.
Cik izmaksā Kroll pakalpojumu pirkšana?
Tā diemžēl ir ierobežotas pieejamības informācija.
Respektīvi, valdība slēgtā sēdē jums piešķīra līdzekļus?
Jā.
Tā informācija, kas neoficiāli klīst, ka summa ir mērāma ar sešām nullēm, ir patiesa?
Nu, pagaidām noteikti nē. Mums ir izveidota tāda sistēma, ka viss iet soli pa solim. Šis būs pilotprojekts, un no tā mums vispirms jāsaprot, kādas būs šīs summas. Mēs pašlaik esam tikai iezīmējuši naudu šim pilotprojektam.
Visu interviju lasiet avīzes Diena pirmdienas, 14. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
gf
nez, nez
VVZ