VM: Papildu finansējums veselības aprūpei ļautu par 40% samazināt ambulatoru pakalpojumu rindas

Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders, turpinot darbu pie veselības nozares reformām ar mērķi uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, ministrija veikusi detalizētus aprēķinus par ieguvumiem pacientiem nozares budžeta palielinājuma gadījumā.

Šneiders norādīja, ka papildu finansējums veselības aprūpei ļautu arī nākamgad samazināt rindas par 10% uz endoprotezēšanas operācijām, nodrošinot papildu 2184 operācijas, par 25% samazināt rindas rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes pakalpojumiem, nodrošinot papildu 2653 pacientiem rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes pakalpojumus, kā arī nodrošināt papildu ārstēšanu 1925 C hepatīta un HIV un AIDS pacientiem.

Tāpat tiktu samazināts gaidīšanas laiks uz valsts apmaksātu ārsta konsultāciju vai izmeklējumu, nodrošinot, ka tā tiek sniegta ne vēlāk kā 90 dienu laikā. Patlaban pacients uz endokrinologa konsultāciju gaida vidēji 241 dienu, oftalmologa - 221 dienas, neirologa - 155, ginekologa - 123 dienas, piebilda Šneiders.

VM skaidro, ka tiktu risināts arī cilvēkresursu nodrošinājums ārstniecības iestādēs, palielinot darba samaksu ārstniecības personām. Novirzot papildu 80 miljonus ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai vidējā darba samaksa ārstiem tiktu palielināta līdz 1209 eiro (patlaban 859 eiro), māsām - līdz 730 eiro (patlaban 537 eiro), māsu palīgiem - līdz 484 eiro (patlaban 400 eiro).

Kā ziņots, šogad reformu īstenošanai veselības nozarē no EK atļautās budžeta deficīta atkāpes - 34,3 miljoniem eiro - 12,3 miljoni eiro novirzīti reformām onkoloģijas jomā, savukārt 22 miljoni eiro - lai veiktu nepieciešamās reformas rindu mazināšanai pie speciālistiem, uz diagnostiskajiem izmeklējumiem, dienas stacionārā un ambulatorajā rehabilitācijā un reformām valsts kompensējamo medikamentu nodrošināšanai C hepatīta pacientiem.

Reformu īstenošanas rezultātā jau šogad papildu 270 200 pacientu var saņemt speciālistu konsultācijas, papildus 328 000 pacientu - ambulatoros izmeklējumus, papildus 62 400 pacientu - dienas stacionāra pakalpojumus, bet 70 000 pacientu - ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumus.

Savukārt onkoloģijas jomā pacientiem tiek nodrošināti papildu 22 000 diagnostiskie izmeklējumi atbilstoši reformā izstrādātajiem algoritmiem primārajā veselības aprūpē, papildu 11 000 speciālistu konsultācijas, 14 700 diagnostiskie izmeklējumi sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē atbilstoši reformas ietvarā izstrādātajiem algoritmiem sekundārajā ambulatorajā aprūpē, papildu 3306 onkoloģisko pacientu ārstēšana ambulatori, papildu 3445 onkoloģisko pacientu ārstēšana stacionārā un papildu 4494 no jauna atklātajiem onkoloģiskajiem pacientiem tiek nodrošināti valsts kompensējamie medikamenti ambulatorajai ārstēšanai.

Jau ziņots, ka saistībā ar papildu finansējuma rašanu veselības aprūpei Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā veselības darba grupa piedāvā koalīcijai lemt par vienu no diviem finansēšanas avotiem - obligāto sociālo apdrošināšanu sasaistīt ar minimālajām sociālajām iemaksām un novirzīt veselības aprūpei 1,5% no sociālā budžeta, to kompensējot, par vienu procentpunktu ceļot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, vai arī ieviest obligāto veselības apdrošināšanu ar fiksētu vai diferencētu ikmēneša maksājumu.

Pēc premjera teiktā, PVN celšana par procentpunktu veselības budžetā nodrošinātu aptuveni 80 miljonus eiro.

Diskusijas par nodokļu reformu un veselības aprūpes finansējumu valdošās koalīcijas partijas plāno turpināt šonedēļ.