Atbilstoši Valsts kases datiem 2023.gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts saglabājās 2022.gada līmenī - 1,4 miljardi eiro.
Finanšu ministrija ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi un operatīvos Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par IKP ātro novērtējumu 2023.gada ceturtajā ceturksnī.
Deficīta samazinājumu pozitīvi ietekmēja mazāki izdevumi atbilstoši EKS metodoloģijai, skaidro FM pārstāvji. Tostarp pagājušā gada janvāra energoatbalsta izdevumu pārcelšana uz 2022.gadu un atsevišķu valsts budžeta izdevumu atzīšana par avansa maksājumiem, kas tiks uzskaitīti pēc iegādāto vērtību saņemšanas, nevis kā vispārējās valdības izdevumi 2023.gadā.
Tāpat pērn tika veiktas mazākas iemaksas Eiropas Savienības (ES) budžetā, nekā iepriekš tika prognozēts, un mazāk tērēts sociālās apdrošināšanas pabalstiem. Vienlaikus budžetā vairāk saņemts nenodokļu ieņēmumu (pamatā valsts kapitālsabiedrību dividendes un par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanas maksas) un ieņēmumu no maksas pakalpojumiem salīdzinājumā ar oktobra prognozi.
Atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2023.gada beigās vispārējās valdības parāds bija 17,5 miljardi eiro jeb 43,1% no IKP. Parāda pieaugumu pret IKP par trim procentpunktiem, salīdzinot ar 2023.gada oktobrī prognozēto līmeni, ietekmēja IKP novērtējuma 2023.gadam izmaiņas, ņemot vērā IKP kritumu 2023.gada ceturtajā ceturksnī.
Oficiālie dati par pagājušā gada vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu būs pieejami 2024.gada aprīlī, kad tiks pabeigti aprēķini par visiem vispārējās valdības sektora darījumiem, tostarp par vispārējās valdības kapitālsabiedrību darbības rezultātiem, un CSP iesniegs "Eurostat" vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju.
Kopbudžeta ieņēmumi pērn auguši par 1,2 miljardiem eiro jeb 8,7%, salīdzinot ar 2022.gadu, un veidoja 15,5 miljardus eiro. Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu galvenokārt nodrošināja nodokļu ieņēmumi, skaidro FM. 2023.gadā tie iekasēti 12,6 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par vienu miljardu eiro jeb 9% lielāki nekā 2022.gadā.
Ministrijā norāda, ka augsts pieauguma temps 2023.gadā bija vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Pozitīva dinamika darba samaksas fondā sekmēja darbaspēka nodokļu ieņēmumu augstu pieauguma tempu visa gada laikā. Tādējādi sociālās iemaksas pērn veidoja četrus miljardus eiro, pieaugot par 357,4 miljoniem eiro jeb 9,7%. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi bija 2,5 miljardi eiro - par 238,3 miljoniem eiro jeb 10,5% lielāki nekā gadu iepriekš.
Savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi 2023.gadā sasniedza 3,9 miljardus eiro, pieaugot par 320,8 miljoniem eiro jeb 9%. Straujais PVN ieņēmumu kāpums pamatā saistāms ar samaksātajiem nodokļiem tirdzniecības nozarē, ņemot vērā pērnā gada vidējo inflāciju 8,9% apmērā.
Augstās energoresursu cenas veicināja nodokļu ieņēmumu kāpumu elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē gada sākumā. Savukārt ar uzņēmumu sadalāmās peļņas apmēra pieaugumu, tostarp lielākajos valsts uzņēmumos saistāms uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu kāpums 2023.gadā par 166,1 miljonu eiro jeb 43,8%. Lielākās šā nodokļa iemaksas vērojamas enerģētikas, mežsaimniecības, tirdzniecības un finanšu pakalpojumu nozarēs.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 1,1 miljarda eiro apmērā 2023.gadā iekasēti par 219,2 miljoniem eiro jeb 25,9% vairāk nekā gadu iepriekš. FM norāda, ka to veicināja 2023.gada pirmajā pusē veiktie valsts lielāko kapitālsabiedrību dividenžu maksājumi. Tostarp AS "Latvenergo" 2023.gada maijā dividendēs valstij no pērnā gada peļņas izmaksāja 134 miljonus eiro, kas ir par 63,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.
Vienlaikus 2023.gada novembrī "Latvenergo" budžetā papildus iemaksāja 18,5 miljonus eiro elektroenerģijas sadales tarifu samazinājuma kompensācijām. Arī AS "Latvijas valsts meži" 2023.gada jūnijā dividendēs iemaksāja 162,5 miljonus eiro jeb par 91 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš.
Valsts nodevās 2023.gadā iekasēts par 48,8 miljoniem eiro jeb 29% vairāk nekā pirms gada, tostarp valsts nodeva par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu iekasēta par 44,4 miljoniem eiro lielākā apmērā nekā gadu iepriekš. Savukārt procentu ieņēmumi no depozītiem un kontu atlikumiem 2023.gadā pieauga par 62,7 miljoniem eiro, kas saistāms ar Eiropas Centrālās bankas īstenoto monetāro politiku inflācijas ierobežošanai. Tādējādi no 2022.gada 21.jūlija tika veikta procentu likmju vairākkārtēja paaugstināšana.
Pagājušā gada decembrī kopbudžeta izdevumi kāpa par 12,8% salīdzinājumā ar decembri pirms gada un par 71% salīdzinājumā ar novembri. 2023.gadā kopā tie sasniedza 16,9 miljardus eiro, kas ir par 1,2 miljardiem eiro jeb 7,9% vairāk nekā 2022.gadā. Izdevumu apjomam turpinot kāpt gan valsts speciālajā budžetā, gan pašvaldību budžetā, bilances šajos budžeta līmeņos strauji samazinājās, norāda ministrijā.
Savukārt valsts pamatbudžetā 2023.gada beigās bija deficīts 1,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 331,5 miljoniem eiro mazāk nekā gadu iepriekš. Tas pamatā skaidrojams ar 2022.gadā veiktajiem izdevumiem stratēģisko gāzes rezervju nodrošināšanai 430,4 miljonu eiro apmērā, kā arī ar būtiski zemākiem valdības tēriņiem 2023.gadā Covid-19 atbalsta pasākumu finansēšanai. Taču būtiski lielāks ES fondu finansējuma izlietojums 2023.gadā atspoguļojās pamatbudžeta subsīdiju un dotāciju, kā arī kapitālo izdevumu kāpumā.
Valsts pamatbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām 2023.gadā 3,8 miljardu eiro apmērā pieauga par 173,9 miljoniem eiro jeb 4,8%, salīdzinot ar 2022.gadu. FM to skaidro ar būtiski augstākiem pamatbudžeta izdevumiem ES fondu līdzfinansētu projektu īstenošanai, kas paredzēti energoefektivitātes pasākumiem daudzdzīvokļu māju, centralizētās siltumapgādes un veselības aprūpes infrastruktūrai, kā arī elektrovilcienu iegādei.
Kopumā 2023.gadā valsts pamatbudžeta subsīdiju un dotāciju izdevumi ES fondu projektu īstenošanai bija 1,2 miljardu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 327,8 miljoniem eiro, kamēr izdevumi pamatfunkciju veikšanai bija 2,6 miljardu eiro apmērā, uzrādot samazinājumu par 153,9 miljoniem eiro jeb 5,7% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.
Pamatbudžeta kapitālie izdevumi 2023.gadā bija viena miljarda eiro apmērā, kas ir par 155 miljoniem eiro jeb 18% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai, neņemot vērā transfertus pašvaldībām, auguši par 181,6 miljoniem eiro jeb 27,4%, 2023.gada janvārī novirzot 20,7 miljonus eiro jauna cietuma būvniecībai Liepājā un 63,7 miljonus eiro VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārraudzīto projektu īstenošanai.
Par 53,4 miljoniem eiro vairāk tērēts sakaru un datortehnikas iegādei, rekonstrukcijai un būvniecības projektiem aizsardzības resorā, bet par 15,7 miljoniem eiro vairāk tērēts transportlīdzekļu iegādei iekšlietu resorā. Lielāko daļu pamatkapitāla veidošanas izdevumu pieauguma veidoja kāpums ES līdzfinansētu projektu īstenošanai satiksmes nozarē, kur investēts par 93,7 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.
Valsts pamatbudžeta izdevumi atlīdzībai pērn bija 1,6 miljardu eiro apmērā, kas ir par 212,5 miljoniem eiro jeb 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš. To veicināja gan minimālās algas paaugstināšana valstī no 500 eiro līdz 620 eiro no 2023.gada 1.janvāra, gan arī atalgojuma pieaugums aizsardzības, iekšlietu un tieslietu sektorā strādājošajiem.
Savukārt valsts pamatbudžeta sociāla rakstura izdevumi 2023.gadā saruka par 111,5 miljoniem eiro jeb 14,9%. Izdevumu kritumu FM skaidro ar būtiski lielāku izdevumu bāzi 2022.gadā, kad tika izmaksāti vienreizējie pabalsti ģimenēm un senioriem energoresursu cenu pieauguma negatīvo efektu kompensācijai. Tāpat par 117,8 miljoniem eiro jeb 8,2% sarukuši pamatbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas skaidrojams ar augstiem tēriņiem gāzes rezervju iegādei 2022.gada septembrī un oktobrī.
Valsts speciālajā budžetā, izdevumiem sociāla rakstura maksājumiem sasniedzot teju četrus miljardus eiro, 2023.gadā bija vērojams izdevumu kāpums par 395,6 miljoniem eiro jeb 11,1%. Ņemot vērā ļoti augsto pensiju indeksāciju, par 343,9 miljoniem eiro jeb 14% auguši izdevumi vecuma pensijām, bet par 32,7 miljoniem eiro jeb 14,2% lielāki izdevumi bija invaliditātes pensijām.
FM atzīmē, ka izdevumi slimības pabalstiem 2023.gadā samazinājās par 27,3 miljoniem eiro jeb 7,6%. Ministrijas ieskatā pozitīvi vērtējams slimības pabalstu saņēmēju skaita kritums par 25% salīdzinājumā ar 2022.gadu, kas ir saistāms ar plašo Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatību gadu iepriekš. Taču, ja salīdzina ar 2019.gada (pirms pandēmijas), tad slimības pabalstu saņēmēju skaits 2023.gadā joprojām bija par 22% lielāks.
Izdevumi bezdarbnieka pabalstiem 2023.gadā veidoja 156,1 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 13,7 miljoniem eiro jeb 9,6%, jo pabalsta saņēmēju skaita kritumu kompensēja lielāks piešķirtā pabalsta vidējais apmērs. Kopumā valsts speciālajā budžetā, lai gan bija vērojams pārpalikums 251,4 miljonu eiro apmērā, bilance, salīdzinot ar 2022.gadu, pasliktinājās par 92,1 miljonu eiro.
Pašvaldību budžetā 2023.gada beigās bija deficīts 156 miljonu eiro apmērā, kamēr 2022.gada beigās bija 62,9 miljonu eiro pārpalikums.
Neskatoties uz ieņēmumu kāpumu par 229,7 miljoniem eiro jeb 7,1%, izdevumi pašvaldību budžetā 2023.gadā pieauga būtiski straujāk. Salīdzinot ar 2022.gadu, izdevumi bija par 448,6 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki, kas ir straujākais pieaugums starp budžeta līmeņiem, norāda ministrijā.
Pieaugums bija vērojams gandrīz visās izdevumu pozīcijās, tostarp lielākais kāpums bija izdevumiem atlīdzībai - par 234,7 miljoniem eiro jeb 16,4%, sasniedzot 1,7 miljardus eiro. Attiecīgais pieaugums saistīts ar minimālās algas celšanu valstī, kā arī ar izdevumu pieaugumu pedagogu atalgojumam.
Vienlaikus cenu kāpuma ietekmē pašvaldību budžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem 2023.gadā pieauga par 112,9 miljoniem eiro jeb 15,7%, sasniedzot 832,5 miljonus eiro. Pašvaldībās būtiski vairāk tērēts par siltumenerģiju, ēdināšanu, kā arī par nekustamo īpašumu un autoceļu uzturēšanu.
Arī pašvaldību budžeta sociāla rakstura maksājumiem pērn bija vērojams straujš izdevumu kāpums, informē FM. Salīdzinājumā ar 2022.gadu par 23,7 miljoniem eiro jeb 12% pieauga izdevumi mājokļa pabalstiem, kas galvenokārt saistāms ar palīdzības sniegšanu Ukrainas iedzīvotājiem. Vairāk tērēts arī samaksai par aprūpi mājās un samaksai par sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem.
Savukārt kapitālie izdevumi pašvaldību budžetā pagājušā gada beigās bija 573,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,5% jeb 13,9 miljoniem eiro vairāk. Mazāk nekā pērn tērēts būvniecības projektiem un transporta būvēm, savukārt kapitālā remonta un rekonstrukciju projektiem izdots teju par 30 miljoniem eiro vairāk.
Tāpat ministrijā norāda, ka izdevumi atbalsta pasākumiem kopbudžetā 2023.gadā bija būtiski mazāki nekā gadu iepriekš un no 2023.gadā plānotajiem 854,8 miljoniem eiro izlietoti 599 miljoni eiro, tostarp energoatbalstam - 454,4 miljoni eiro. Nozīmīgu daļu no energoatbalsta veido siltumenerģijas un elektroenerģijas izmaksu pieauguma kompensācijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām, savukārt 2023.gadā izmaksātie sociālie pabalsti bija mērķētāki un tika piešķirti atkarībā no ienākumu līmeņa.
Izdevumi atbalsta pasākumiem Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai 2023.gadā būtiski samazinājās - izlietoti 76,8 miljoni eiro no 2023.gadā plānotajiem 100,8 miljoniem eiro. Ukrainas iedzīvotāju atbalstam 2023.gadā izlietoti 67,9 miljoni eiro no plānotajiem 102 miljoniem eiro.
Pērn, noslēdzoties 2014.-2020.gada plānošanas periodam, veikti maksājumi 870 miljonu eiro apmērā Kohēzijas politikas ietvaros realizētos projektos, kas ir 96,8% no budžetā plānotajiem izdevumiem. Atveseļošanas fonda projektiem veikti maksājumi 168,1 miljona eiro apmērā.
"RailBaltica" izdevumi 2023.gadā no valsts pamatbudžeta pieauguši vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar 2022.gadu, sasniedzot 161 miljonu eiro, norāda FM, piebilstot, ka izdevumi šim projektam turpinās pieaugt arī turpmākajos gados.