Šo izgāztuvi četrus kilometrus uz ziemeļiem no Olaines pilsētas izveidoja 1972. gadā, no 1973. līdz 1980. gadam uz to veda rūpnīcas Olainfarm toksiskos atkritumus, taču tehniskā izpildījuma nepilnību dēļ vairākkārt notika piesārņojošo vielu noplūde, kas radīja gruntsūdeņu piesārņojumu, tūkstošiem reižu pārsniedzot pieļaujamās piesārņojošo komponentu koncentrācijas normas.
Kā liecina Dienas rīcībā esošie dokumenti, sanācijas darbu projekta izstrādi un sanāciju veica SIA VentEko, savukārt darbu inženiertehnisko uzraudzību nodrošināja SIA Geo Consultants. Līguma kopējās izmaksas bija 6 762 433,48 eiro (ieskaitot PVN), no kuriem 4 733 703,44 eiro finansēja Eiropas Savienība (ES), kas ir ap 70% no kopējā finansējuma, bet 2 028 730,04 eiro – Latvijas valsts. Finansējuma apsaimniekotājs projekta ietvaros bija VVD, bet administratīvās, finanšu un tehniskās vadības uzraudzību nodrošināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
VVD pārskatā norādījis, ka no 2015. gada jūlija līdz oktobrim kopējā attīrītās teritorijas platība ir 29 450 kvadrātmetru, attīrīti 111 449 kubikmetri gruntsūdeņu, pāršķiroti 10 400 kubikmetri piesārņotās grunts, kas atradās zem bojātajiem bīstamo ķīmisko atkritumu baseiniem, kā arī demontētas dzelzsbetona konstrukcijas. Piesārņotajā teritorijā esošie atkritumi reģenerēti 81% apjomā. VVD arī solījis 30 gadus pēc teritorijas attīrīšanas nodrošināt gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu kvalitātes monitoringu. Te gan pieminēšanas vērts ir fakts, ka, aizbildinoties ar naudas trūkumu, VVD līdz pat šim brīdim nav sācis ikgadējo monitoringu, lai pārliecinātos, ka sanācijas darbu rezultātā piesārņojums ir likvidēts.
Vairāki vides eksperti sarunā ar Dienu pauda izbrīnu par izlietotās summas apsaimniekošanas iespējamību tik īsā laikā, proti, ka projektam atvēlētie 6,7 miljoni eiro iztērēti, ik mēnesi attīrīšanas darbiem izlietojot ne mazāk kā 1,5 miljonus eiro. "Latvijā nav redzēti precedenti, ka līdzīgu projektu īstenošanā četru mēnešu laikā tiek apsaimniekoti 6,7 miljoni eiro. Kam šāda nauda tik īsā laikā varēja tikt iztērēta? Pieņemsim, ka tur strādāja pāris ekskavatoru, traktoru, vairākas kravas automašīnas, kas izveda cietos atkritumus. Ierīkotas un darbinātas sūknēšanas iekārtas. Bet tik un tā šāda apjoma darbiem nav iespējams iztērēt pusotru miljonu eiro mēnesī," akcentēja vides eksperti un pieļāva, ka projekta ietvaros notikusi liela mēroga krāpniecība.
Projektu aizsāka vēl 2004. gadā, taču dažādu iemeslu dēļ tā iesniegšana ES līdzfinansējuma saņemšanai kavējās. Tas 2014. gadā jau radīja risku naudu nesaņemt, jo attiecīgās programmas beigu termiņš bija 2015. gada 31. decembris. Tāpēc, pēc ekspertu domām, projekta sagatavošana un izsludināšana tika īstenota forsētā tempā, pieļaujot virkni nepilnību. Uz to norādīja arī ES konsultāciju struktūra JASPERS 2014. gada septembrī vēstulē Latvijas institūcijām, minot, ka projekts ir nepilnīgi izstrādāts un īstenošanai neatbilstīgs, jo nepieciešams precizēt virkni jautājumu, to skaitā sanācijas darbu apjomu, utilizācijas un attīrīšanas iekārtu atrašanās vietas, ietekmes uz vidi novērtējuma atļaujas u. c.
JASPERS toreiz rosināja neskaidros jautājumus un sanācijas projekta īstenošanas dokumentus izstrādāt pilnībā un, ņemot vērā, ka projektu bija iecerēts īstenot 2015. gadā, papildu izpēti veikt iespējami īsā laikā, vienlaikus norādīja – ja tiek konstatēti apstākļi, kas neļauj projektu īstenot, veiktā papildu izpēte būtu izmantojama, lai sagatavotu jaunu projekta iesniegumu līdzfinansējuma saņemšanai citu finansēšanas avotu ietvaros. Taču acīmredzot Latvijas puse nav vēlējusies riskēt ar šādu risinājumu, tāpēc atbildīgā ministrija projektam noteikusi zemu riska novērtējumu, kas attiecīgi padara gan vienkāršākus projekta sagatavošanas un īstenošanas kritērijus, gan arī vienkāršāku uzraudzības mehānismu pēc projekta realizācijas.
Vairāki vides aizsardzības entuziasti šogad martā paņēma paraugus no it kā attīrītās teritorijas un veica to analīzi laboratorijā. Rezultāti ir neglaimojoši – vairākās vietās noņemto gruntsūdeņu un augsnes paraugu laboratoriskā analīze atklājusi, ka piesārņojums aizvien pārsniedz normatīvajos aktos pieļaujamo robežu, bet atsevišķās vietās pārsniegums ir ārkārtīgi liels, tas nozīmē, ka sanācijas darbi nav veikti pilnvērtīgi.
Zem viena no bīstamo atkritumu dīķiem gruntī konstatētais kopējais naftas produktu ogļūdeņražu un monoaromātisko ogļūdeņražu saturs pārsniedz normatīvos noteikto piesardzības robežlielumu, kurš norāda maksimālo piesārņojuma līmeni un kuru pārsniedzot iespējama negatīva ietekme uz cilvēku veselību vai vidi, kā arī līmeni, kāds jāsasniedz pēc sanācijas, ja tai nav noteiktas stingrākas prasības. Tāpat secināts, ka, neveicot pilnu grunts nomaiņu, ir saglabājies piesārņojuma avots, kas līdz ar to negatīvi ietekmē gruntsūdens kvalitāti. Uz to norāda pa gruntsūdens plūsmai esošais monitoringa urbums, kur konstatētas anomāli augstas monoaromātisko ogļūdeņražu koncentrācijas.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 15.maija laikrakstā Diena!
Varis
vēl
DeConsulting