Staļinisko Uzvaras dienu jeb 9. maiju Padomju Savienībā tā īsti sāka svinēt tikai 20 gadus pēc Otrā pasaules kara beigām, 1965. gadā, tātad Leonīda Brežņeva valdīšanas sākumā, bet gluži orvelisku interpretācijas vērienu 9. maijs ieguva pēc Putina nākšanas pie varas. Kā zibenskarš iecerētais un mītu par Krievijas armijas varenību gandrīz zibenīgi sagrāvušais Putina iebrukums Ukrainā ir radikāli mainījis arī 9. maija izpausmes Latvijā, kur karā kritušo pieminēšanu Putina varas gados arvien vairāk aizstāja impēristu "možem povtoriķ" tipa ālēšanās. Pirms 30 gadiem 9. maijs Rīgā pagāja mierīgi, tomēr policija bija gatavībā, liecina 1993. gada 10. maija Dienas ziņa.
"Gatavībā esošajiem policistiem, zemessargiem un citu formējumu pārstāvjiem iejaukties nenācās," rakstīja Baiba Melnace. "Pie monumenta Pārdaugavā ziedus un vainagus nolika Krievijas armijas ziemeļrietumu karaspēka grupējuma vadība, kā arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Raņņihs. Bet "augstie viesi" jau bija aizgājuši, kad sākās Rīgas domē reģistrētais mītiņš. Mītiņā tika pieņemts aicinājums Latvijas Republikas Augstākajai Padomei un rezolūcija. Šajos dokumentos izskanēja prasība piešķirt Latvijas pilsonību visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas Latvijā dzīvojuši Neatkarības deklarācijas
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 9. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!