Izglītības monitoringa sistēmas izveidē līdz 2029. gada beigām plāno ieguldīt 21,288 miljonus eiro. Gandrīz pusi no šīs summas paredzēts iegūt, pārdalot no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā atvēlētā interešu izglītībai. Valsts kontrole (VK) apšauba šo tēriņu lietderīgumu, it īpaši līdzekļu pārvirzi no finansējuma, kas paredzēts reāliem pakalpojumiem bērniem, uz administratīviem pasākumiem.
Padziļināti pētīs datus
"IZM apzinās, ka finansējums ir ļoti liels (patlaban gan nav iztērēts neviens cents), taču ieplānotie pasākumi ir mērķtiecīgi vērsti, lai pilnveidotu sistēmu un nodrošinātu kvalitatīvus datus. Tieši to trūkums nereti tiek pārmests ministrijai," Saeimas Pieprasījuma komisijas sēdē skaidroja IZM parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece (JV). Viņa uzsvēra, ka netiek veidota ne jauna sistēma, ne arī jaunas digitālas platformas. Tās tika radītas jau iepriekšējā posmā, taču pašvaldības norādījušas, ka trūkst speciālistu, kuri strādātu ar datiem, tāpēc vajadzīgs lielāks IZM atbalsts pareizā to apguvē un interpretācijā, lai varētu izmantot izglītības jomas plānošanā. Tālab turpmāk ir paredzēts strādāt ar katru no pašvaldībām, lai palīdzētu tām ieraudzīt savas stiprās un vājās puses, vienlaikus veicinot datu pratību, klāstīja izglītības un zinātnes ministres padomniece politikas un procesu pārvaldības jautājumos Edīte Kanaviņa.
Līdz šim pamatā izglītības kvalitāte vērtēta, ņemot par pamatu centralizēto eksāmenu rezultātus, tāpēc ir svarīgi paplašināt redzējumu, ietverot datus par 3., 6. klasi un sociālekonomisko stāvokli, jo ir grūti salīdzināt skolas, kur skolēni tiek atlasīti un kur tas nenotiek, teica IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākais eksperts Pāvels Pestovs.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 7. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40