Vēsture Dienā: Dzemdēt neaizliegsi

Dienā 1994. gada 14. februārī par mīlētāju tēmu nekas rakstīts netika. Tikai dienu vēlāk pirmās lapas ziņa vēstīja, ka valstsvīru kundzes apsveikušas bērnus mīlestības svētkos. "Latvijas prezidenta Gunta Ulmaņa kundze Aina Ulmane un ASV vēstnieka Latvijā Inta Siliņa kundze Elizabete Siliņa apsveica Valsts bērnu klīniskās slimnīcas neiroloģiskās nodaļas bērnus un Zīdaiņu neiroloģiskās rehabilitācijas nodaļas bērnus un viņu māmiņas Valentīna dienā. Bērniem, māmiņām un slimnīcas ārstiem saldus pārsteigumus bija sagādājusi arī a/s Laima. Neiroloģiskās nodaļas bērni priecājās par Veras Singajevskas un citu aktieru izrādītājiem Pauka un Šmauka piedzīvojumiem."

13. februāra SestDiena Valentīna dienu pavisam ignorējusi nebija, publicēdama divas vēstules no Kārļa Skalbes un Lizetes Skalbes 1904. gada sarakstes, kur Kārlis sievai raksta: "Man gribas spiesties pie Tevis klāt un teikt Tev kaut ko mīļu, mīļu, ko Tu nekad nevarētu aizmirst. Bet man nav neviena tik liela un skaista vārda. Visus vārdus jau Tu esi dzirdējusi. Visa mana dvēsele ir gulējusi Tev pie kājām, kad Tu pacēlies lepna un briesmīga, un mans lepnums salūza zem Tava." Daži jautājumi tika uzdoti arī Valentīnam – režisoram Valentīnam Maculēvičam, kurš atklāja, ka vecāki viņam tādu vārdu iedevuši tāpēc, ka tolaik nevarēja zināt, kas piedzims, puika vai meitene, tāpēc izvēlēts vārds, ko var dot kā vienam, tā otram. 

Toties 15. februāra Dienā bija plašs raksts par mīlestības sekām ar virsrakstu Dzemdēt nevar aizliegt tapis iespaidos no reida kopā ar policiju pie nelabvēlīgajām ģimenēm. "Iveta skaitās māte trim bērniem. Par Ivetas ģimeni stāsta Vidzemes priekšpilsētas nepilngadīgo lietu inspektore Tatjana Žoržavska, jo pati Iveta runāt nebija spējīga, tāpat neko nezinošs bija bārdainais vīrietis, kurš no netīras segas apakšas lūkojās uz mums, kaut ko nesakarīgu murmulējot. Ivetas vecākā meita, 8 gadus vecā Sandija pagaidām nekur nav atrodama (laukā mīnus 15 grādu), un tas tā bieži gadās, jo mājās vienmēr ir kompānijas, kurās dzer, un par bērniem domāt nav laika. Sešgadīgo meitu Alīnu vienos zilumos, nosalušu, netīru ar kaimiņu palīdzību nogādājuši Nepilngadīgo profilakses centrā Alises ielā. Kā stāsta inspektore, pat tur darbinieki bijuši pārsteigti, jo Alīnai nagi griezušies uz otru pusi, tik sen bērns nav ticis kopts. Kā esot stāstījusi pati Alīna, māte ņēmusi viņu aiz kājām un dauzījusi ar galvu pret sienu. No tā tad arī visa galva zilumos un pušumos. Varbūt "paveicies" ir abu meiteņu brālim, mazajam Konstantīnam, kurš pasaulē nācis 1993. gadā. Iveta viņu dzemdēja, deva vārdu, saņēma izziņu, ka bērns piedzimis, un pazuda no slimnīcas. Bērnu nodeva zīdaiņu namā. Kostju "atrada" nepilngadīgo lietu inspektore, jo redzēja, ka Ivetas pasē bērns ir reģistrēts, bet mājās nav. Sāka meklēt un jau pēc arhīva izziņām puisēnu atrada. Morāle – mātei nav vajadzīgs bērns, viņai vajadzīga šā bērna dzimšanas apliecība un ieraksts pasē, lai varētu saņemt pabalstu turpmākai dzeršanai." Rakstā tika prognozēts, ka Ivetai atņems vecāku tiesības. Reida nākamā vieta: "Ja Iveta klusēja, jo gulēja, tad Irēna no Katoļu ielas kareivīgi pavēstīja: "Man ir tiesības dzemdēt. Man to neviens nevar aizliegt!" Vecāku tiesības uz trim bērniem viņai jau bija atņemtas, bet Kmite gaidīja ceturto."

Tie nebija vienīgie briesmu stāsti 1994. gada 15. februāra Dienas rakstā. "Larisa ir četru bērnu māte. Bērnu klātbūtnē tiek dzerts, uzdzīvots, bet ir arī briesmīgākas lietas – bērnu klātbūtnē nogalināts Larisas vīrs. Četras dienas līķis turēts dzīvoklī pieliekamajā, pēc tam pa logu vilkts ārā un "nolikts" šķūnītī. Un tas viss bērnu klātbūtnē! Arī tas vēl nav viss. Kad Larisa līdz tiesas sēdei tika atbrīvota no apcietinājuma, viņa ieslēdza bērnus istabā un aizgāja pie saviem draugiem. Bērni palika vieni, bez ēdamā. Bērnus izglāba kaimiņi, jo mazuļi bija sākuši dauzīties pie sienas, lai pievērstu sev uzmanību. Nepilngadīgo lietu inspektore stāsta, ka Centra rajonā ir ģimene, kur, atņemot vecākiem bērnus un ievietojot Alises ielā, ir noteikti jāpiekodina, lai mazajiem nedod uzreiz pārāk daudz ēst."

Rakstā tika secināts, ka nelabvēlīgo ģimeņu galvenais bizness ir pabalsti un asins nodošana plazmas iegūšanai.

Par vienu donora gājienu varot dabūt teju 8 latus. 1993. gadā uzskaitē kā nelabvēlīgi vecāki bija ņemti 1025 cilvēki, parasti ar vairākiem bērniem. Vienīgā labā ziņa – kamēr šādi cilvēki izguļ dzērumu, tikmēr viņi nespēj aiziet līdz vēlēšanu iecirknim.